Neiedzīvoties uz otra rēķina

Ja tu aizdod naudu kādam, kas ir no Manas tautas un kas pie tevis ir nabags, tad nekļūsti kā kāds rāvējs un neņem no tā sev augļus. (Tora, Iziešana, Mišpatim, 22:24)

Cilvēkam nav jāiedzīvojas uz citu rēķina. Visam ir jānotiek precīzi un līdzsvaroti, atbilstoši tam, cik daudz katrs var dot citam un paņemt no viņa, jo rezultātā visiem ir jānonāk pie absolūti pilnīgas savienošanās un vienam otrs jāpapildina.

Tāpēc visi likumi, kuros tiek sacīts par attiecībām starp cilvēkiem, pamatojas uz savienošanos vienotā garīgā veselumā, kas nozīmē harmoniski vienam otru papildināt. Pieņemsim, tu strādā pie manis par dārznieku, bet es pie tevis par galdnieku, tas ir, jābūt absolūti vienlīdzīgai kompensācijai. Tieši tā arī sacīts: „Ejiet un pelniet viens no otra”, – proti, abpusēji. Tāpēc mēs visi esam radīti ar atšķirīgām īpašībām.

Tādā veidā es nevaru iedzīvoties uz tava rēķina, bet tu uz mana, mēs varam tikai mainīties ar sava darba augļiem. No tā, protams, seko visi pārējie pamatlikumi, pie kuriem nākotnē nonāksim mēs un visa cilvēce. Tie ir absolūtas vienlīdzības, vienlīdzīgas labklājības un atalgojuma, viena dzīves līmeņa likumi, kad starp cilvēkiem nepastāv absolūti nekādi pārsvari: bagāts, nabags vai veiksmīgs, neveiksmīgs utt.

Replika: Taču frāze „…kas ir no Manas tautas” var izraisīt negatīvu attieksmi pret ebrejiem.

Atbilde: Runa iet par garīgajām īpašībām, garīgajiem likumiem.

Tora runā ne par cilvēku savstarpējām attiecībām, bet tikai par to, kā cilvēki ar savstarpējo sakaru palīdzību tiecas sasniegt līdzību ar Radītāju, veido tādu kopīgu savstarpējo īpašību, kas līdzinās Radītāja atdeves īpašībai un šajā iekšējā īpašībā Viņu atklāj. Tāpēc arī sacīts: „Mana tauta”, kur ar tautu tiek domāts jebkurš cilvēks, kas tiecas uz šo mērķi, neatkarīgi no savas izcelsmes.

 

0 replies

Leave a Reply

Want to join the discussion?
Feel free to contribute!

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *