Kabalas terminu skaidrojošā vārdnīca

Visā realitātē pastāv tikai „Radītājs” un „radījums”, „gaisma” un „tilpne”. Tādējādi Esamība sastāv no diviem komponentiem: Augstākā un zemākā. Lielais nosaukumu un apzīmējumu skaits, kas ietverts kabalas darbos, definē daudzveidīgās atšķirības šo divu faktoru savstarpējās attiecībās.

Tālāk tiek minēti galveni termini, kuri tos raksturo:

• Augstākais Spēks, Augstākā Gaisma, Augstākais, Gaisma, Radītājs, Dievība, atdeves īpašība, atdeves spēks, vēlme dot, vēlme sniegt baudu, Augstākā daba, altruisma daba, garīgā daba, Binas īpašība, Devējs, Valdnieks.
• Kli, tilpne, radījums, zemākais, dvēsele, saņemšanas īpašība, vēlme saņemt, vēlme baudīt, zemākā daba, egoisma daba, materiālā daba, Malhut īpašība, saņemošais.

Kabalisti definē atšķirību starp daudzveidīgajām izpausmēm, apstākļiem un darbībām, kas raksturo Augstāko un zemāko. Katram šādam raksturojumam tiek piešķirts nosaukums. Tādējādi kabalisti palīdz tiem, kas atklāj Augstāko pasauli, palīdz tajā orientēties.

Šī vārdnīca sastādīta lasītājiem, kuri vēl neatrodas Augstākās pasaules izzināšanas procesā, tādējādi šeit netiek akcentēta uzmanība uz šīm uztveres niansēm un minētie nosaukumi parasti adekvāti viens otram.

Katrs kabalas termins tiek skaidrots ar daudzveidīgiem traktējumiem, definējošiem aplūkojamā objekta vietu un darbību, kā arī savstarpējās saiknes ar visiem pārējiem realitātes komponentiem.

Acmuto

Neizzināma būtība, Radītāja būtība. Mūsu uztvere vienmēr ir subjektīva, jo mēs sajūtam tikai Radītāja iedarbību uz mums, bet Viņu pašu mēs nespējam izzināt (tāpat kā visu, kas atrodas ārpus mūsu ķermeņa). Tādēļ visu, kas eksistē ārpus mūsu sajūtu robežām, mēs dēvējam par Aсmuto.

Ādams = Ādams Rišons („pirmcilvēks”)

1. Pirmais cilvēks, kurš saņēma vēlmi izzināt Augstāko pasauli (aptuveni pirms 6000 gadu). Grāmatas „Raziel Malah” („Apslēptais eņģelis”) autors.
2. Nozīmē „līdzīgs Radītājam” (dome le – Elion), patstāvīgi attīstās, lai kļūtu līdzīgs Viņam.
3. Visu radīto dvēseļu kopums, saikne starp tām uz savstarpējas atdeves pamata.
4. Radītāja radītā vienotā dvēsele, kas sastāv no daļām (atsevišķām dvēselēm), kuras satur sevī visas pārējās daļas.
5. Radītāja radītā vienotā dvēsele, vienotā vēlme, kas piepildīta ar visaptverošo gaismu (baudu).

Altruisms (altruistiskās vēlmes)

Vēlme dot, darbība ar nolūku Radītāja labā.

Altruistiskā īpašība

Vēlme dot „atdeves labā”.

Altruistiskās kelim

Radītāja īpašības, kuras iegūst cilvēks, vēlme dot.

Apslēptība

Nozīmē maņu orgānu uztveres neiespējamību, ņemot vērā īpašību atšķirību. Tā ir pilnīga apslēptība, tas ir, sajūtas, ka visu pārvalda Radītājs, neesība vai daļēja apslēptība, tas ir, sajūtas, ka Radītāja vadība ir laba, trūkums.

Atdalīts

Garīgajās pasaulēs attālināšanās, tuvināšanās, saplūšanas procesi norisinās tikai saskaņā ar garīgo objektu iekšējo īpašību atšķirību vai līdzību. Starpība īpašībās atdala tos vienu no otra, līdzība satuvina un noved pie saplūsmes. Vēlme saņemt (radījums) un vēlme dot (Radītājs) ir savstarpēji pretējas īpašības, tas ir, pilnīgi attālināti, atdalīti viens no otra.

Atdeves labā (ivr. „al menàt lehashpìa”)

Tieksme dot, sniegt baudu Radītājam. Savas būtības, savu īpašību izmantošana ar mērķi sniegt baudu Radītājam.

Atdeves īpašība (Radītājs)

Īpašība, ar kuru Augstākais spēks (Radītājs) izpaužas attiecībā pret radījumu. Augstākais spēks radīja radījumus ar nolūku, lai sniegtu tiem baudu, tādējādi šī īpašība tiek dēvēta par atdevi.

Augstākais spēks (Radītājs)

Visaptverošs nodoms un universa daba, globālais likums, kurš nonāk lejup, mūs veido, rada mūsu Visumu, pārvalda visu, virzot uz sākotnējo mērķi – attīstīt radījumus līdz savam līmenim.

Augstākais

Mana nākotne, pilnības stāvoklis, Radītājs.

Augstākā gaisma (ivr. „or eliòn”)

1. Radītāja klātbūtnes sajūta; gaisma, kas rada mūsos vēlmi dot, pareizu nolūku, viss nepieciešamais, lai rezultātā sasniegtu Radītāja atklāsmi sevī.
2. Sastāv no diviem komponentiem: izzinošais un izzināmais. Viss, ko mēs runājam par Augstāko gaismu, ir tikai izzinātāja iespaidi no izzināmā.

Augstākie objekti

Katrs spēks, garīgās pasaules objekts ir vēlme (ivr. „racon”) – kopīgās vēlmes daļa, kas virzīta uz to, lai sniegtu baudu radījumam.

Augstākā pasaule (garīgā pasaule)

1. Tā ir pasaule, kurā sajūtam Radītāju (vēlmi dot, atdeves īpašību); cēloņu pasaule, kurā atrodas un darbojas tikai spēki un jūtas bez to materiālajiem ietērpiem.
2. Tā ir pasaule, kas pastāv saskaņā ar atdeves īpašības likumiem. Par „Augstāko” tiek dēvēta tādēļ, ka atdeves īpašība ir cēlonis, mūsu pasaules sakne, bet pati sakne ir sekas, kas pilnībā tiek vadītas no garīgās pasaules.

Augu līmenis (ivr. „comèah”)

Patstāvīgas vēlmes rašanās sākums, pateicoties kurai rodas spēki pārvarēt savu tieksmi baudīt un darboties ar vēlmi dot. Tomēr tas, kurš atrodas šajā līmenī, vēl nespēj pretoties savas saskarsmes vides vēlmēm.

Augšupeja (pacelšanās)

Garīgajās pasaulēs tādā veidā dēvē arvien lielāku saikni ar Radītāju.

Bezgalības gaisma (ivr. „or Ein Sof”)

1. Gaisma (bauda), kas nāk no Radītāja būtības, kuru uztveram kā Radītāju. Šī gaisma, Augstākā doma, Nodoms, ietver sevī visu radījumu – no sākuma līdz viņa galīgajam stāvoklim (pilnības sajūta cilvēkā, pateicoties absolūtai saplūsmei ar Radītāju).
2. Vēlme sniegt baudu radījumiem bez jebkāda ietērpa, ierobežojuma diferenciācijas un tikai saņemošais no šīs viendabīgās gaismas spēj atšķirt Viņa īpašības (atbilstoši savām īpašībām).

Bezgalības pasaule (ivr. „olàm Ein Sof”)

Stāvoklis, kurā dvēseles sasniedz bezgalīgu pilnību un baudu no vienotnes ar Radītāju (pielīdzinās Radītājam). Šajā stāvoklī radījums (dvēseļu kopums) neierobežo gaismas izplatīšanos (baudu), tas ir, visas vēlmes ir apmierinātas pilnībā, bez ierobežojuma.

Binas īpašība

Gaismas īpašība, kurā tiek sajusta bauda no atdeves sajūtas, līdzības Radītājam. Šī bauda tiek dēvēta par or hasadim.

Cilvēks (ivr. „Adam”)

Nozīmē „līdzīgs Radītājam” (dome le – Elion), patstāvīgi veido sevi, lai kļūtu līdzīgs Viņam.

Desmit sefirot (ivr. „eser sefirot”)

1. Atšķirīgas īpašības, kurās ietērpjas Radītājs attiecībā pret radījumu.
2. Kopīgas vēlmes daļas baudīt Radītāja gaismu, kas atdalītas atbilstoši nākamā cilvēka tēlam. Veselas vēlmes šķelšanās atsevišķās daļās, sefirot (īpašībās), ir nepieciešams, lai varētu šīs vēlmes virzīt uz cilvēku, viņa egoismu un no „šīs pasaules” pilnīgi attālinātā stāvokļa pacelt viņu augšup „Bezgalības pasaulē”.

Dvēsele (ivr. „”neshama”)

Cilvēks (radījums) sastāv no diviem komponentiem – gaisma (bauda) un tilpne (vēlme saņemt šo baudu), turklāt tilpne ir dvēseles būtība, bet gaisma, kas piepilda šo tilpni, ir bauda, kuru iecerējis Radītājs. Dvēsele pakāpeniski attīstās cilvēkā, kurš atrodas mūsu pasaulē, ja viņš studē un pilda garīgos likumus.

Dvēseles

Radīšanas nodoma sākumā tika radīta vienota dvēsele (vēlme), dēvēta – Ādams Rišons (Pirmais Cilvēks). Tā sašķēlās 600 000 daļās. Pašlaik katrai atsevišķai daļai ir iespēja veikt darbu, lai sevi izlabotu un līdzinātos Radītājam.

Dvēseles materiālais apvalks

Jūtas, sajūtas viszemākajā vēlmes līmenī (praktiski bez tieksmes sasniegt gaismu, Radītāju), tiek uztvertas kā šīs pasaules matērija.

Dzīvnieciskais līmenis (ivr. „hai”)

Pastāv vēlmes saņemt četri attīstīstības līmeņi: nedzīvais, augu, dzīvnieciskais un līmenis „cilvēks”. Vēlmes saņemt dzīvnieciskais līmenis katrā atsevišķā elementā rada individuālas sajūtas – katra indivīda īpašo dzīvi, kura atšķiras no pārējiem. Tomēr šajā pakāpē vēl nav līdzjūtības pret tuvāko, cilvēku, tas ir, nav nepieciešamās līdzcietības vai prieka attiecībās ar sev līdzīgiem.

Egoistiskais (dvēseles apvalks)

Pretestības spēki pret radījuma tuvināšanos Radītājam.

Egoistiskā (īpašība)

Vēlme baudīt savā labā.

Ekrāns (ivr. „masah”)

„Ierobežojuma spēks „, kas mostas radījumā attiecībā pret Augstāko gaismu ar nolūku pārtraukt saņemt baudu. Egoisma (vēlmes saņemt savā labā) pārvarēšanas, pretestības spēks.

Gaisma

1. Radītāja iedarbība, kas sajūtama kā bauda, vēlme sniegt baudu.
2. Informācija, jūtas, baudas sniegšana (pēc analoģijas ar gaismu mūsu pasaulē, kura dod dzīvību, siltumu utt., vai analoģiski domas, izpratnes apgaismībai).
3. Spēks, kurš rada, izlabo un piepilda radījumu; baudas avots.

Garīgums

Absolūts altruisms, pilnīgi nesaistīts ar dzīvniecisko ķermeni, realizācija iespējama tikai tādā mērā, kādā dvēsele ir saistīta ar Radītāju (atdeves īpašību), sajūt Viņu, piepildīta ar Viņu.

Garīgā izzināšana

1.Tā ir izzināšana, pateicoties kurai mēs skaidri sajūtam tā objekta avotu, kuru izzinām. Garīgajā izzināšanā gaisma, izņemot baudu, ietver sevī skaidru baudas (šīs atskārsmes dziļums atkarīgs no pakāpes, kurā mēs atrodamies) avota apzināšanos ar visiem tā nodomiem, plāniem. Pamatā ir garīgās dabas pirmcēloņu izpratne.

2. Jebkurai garīgajai izzināšanai ir jāatbilst diviem kritērijiem:
3. a) tai jābūt patiesai, nekādā gadījumā tā nedrīkst būt iztēles auglis;
4. b) tai nav jāizraisa ne mazāko šaubu, tieši tāpat kā cilvēkā neizraisa šaubas viņa eksistence.

Tas ir, nepieciešamais izzināšanas līmenis, kuru var nosaukt par izpratni, atbilst jutekliskai sajūtai, pielīdzināmai ķermeņa sensoru reakcijai. Izzināšanas līmeņi, kas neatbilst šai definīcijai, kabalā tiek dēvēti par sapratni, studēšanu u.c.

Garīgā pasaule

Pasaule, kura eksistē atbilstoši atdeves īpašības likumiem, kurā atrodas un darbojas tikai spēki un jūtas bez materiāliem ietērpiem. Realitāte, kas sajūtama papildu (sestajā) sajūtu orgānā (sestajā maņā).

Garīgās pasaules (Augstākās pasaules)

Radītāja sajušanas daudzveidīgie daļējie līmeņi. Izzināšanas pakāpes tiek dēvētas par Asija, Jecira, Brija, Acilut, Ādama Kadmona pasaulēm. Kad cilvēks pilnībā izlabojas, viņa stāvoklis (pakāpe) tiek dēvēts par Bezgalības pasauli.

Gematrija

Skaitliskā burtu nozīme vārdā. Garīgo stāvokļu matemātiskais pieraksts.

Gmar tikkun (ivr. „galīgā labošanās”)

Visa Universa galīgais stāvoklis, kad viszemākais radījuma punkts sasniedz stāvokli, kāds ir visaugstākajam. Savu īpašību pilnīga izlabošana un attiecīgi pilnīga saplūsme ar Radītāju.

(Ādama) Grēkā krišana

Tilpņu sašķelšanās (shevirat ha – kelim), tā rezultātā sajaucās altruistiskās (dodošās) un egoistiskās (saņemošās) tilpnes, vēlmes.

Hasadim īpašība

Hasadim gaismas (žēlsirdības) īpašība, pateicoties kurai cilvēks attīsta sevī atdeves, altruisma spēju.

Hisaron

Pieprasījums, kas nāk no sirds, piepildīt trūkstošo (tukšumu) ar vēlamo.

Izzināšana

Skaidra sajūta, baudas avota (Devēja) apzināšanās ar visiem Viņa nodomiem, plāniem. Šīs izzināšanas dziļums atkarīgs no pakāpes, kurā mēs atrodamies. Pamatā ir garīgās dabas pirmcēloņu sapratne.

Kabalists

Zinātnieks, kurš apveltīts ar garīgo papildu sajūtu orgānu – „ekrānu”, kas ļauj pētīt Augstākās pasaules iedarbību uz sevis.

Garīgo kāpņu pakāpes

Vēlmes dot līmeņi, kurus iegūst cilvēks. No Radītāja līdz mūsu pasaulei ir 5 pakāpes, kuras dēvē par pasaulēm. Katrai pakāpei ir savi apakšpakāpieni, dēvēti par parcufim, bet katram no apakšpakāpieniem ir savi apakšpakāpieni, dēvēti par sefirot. Tas ir, no mums augšup pie Radītāja kopā ir 5x5x5=125 pakāpieni.

Kauns (ivr. „bushà”)

Pazemojoša egoisma, vienīgā radījuma sajūta salīdzinājumā ar altruismu, Radītāju, absolūtas atdeves īpašību. Sāpe, riebums pret savu stāvokli. Egoisms un kauna sajūta – vienas īpašības divas izpausmes.

Kaut kas no nekā (ivr. „jesh mi ain”)

Radīta ārpus Radītāja vēlme baudīt to, kas nav eksistējis pirms Radītāja Nodoma; īpašība, kas pilnīgi pretēja Viņa īpašībai dot.

Ķermenis

Par „ķermeni” kabalā dēvē vēlmes, kas ar ekrāna palīdzību dalās uz rosh („galva” – daļa, kura pieņem lēmumu), toh („rumpis” – iekšējā daļa, kura piepildīta ar gaismu) un sof („nobeigums” – nepiepildīta, tukšā daļa). Tādā veidā izveidojas garīgais ķermenis, garīgi dzīvs objekts.

Kli (daudzsk. – kelim) [tilpne]

1. Patstāvīga apzināta vēlme saņemt baudu no gaismas.
2. Kli sastāvdaļas = vēlmes = uztveres instrumenti, kuri rodas iegūtās pieredzes rezultātā.
3. Radījumā esošā vēlme saņemt. Egoistiskās vēlmes un tieksmes netiek dēvētas par kli. Kli ir izlabotās vēlmes, kuras derīgas gaismas saņemšanai, tas ir, vēlmes, kas apveltītas ar ekrānu (ar pretestības spēku egoismam), kurš pārvērš egoismu altruismā.

Klipa (daudzsk. – klipot)

Vēlme baudīt «savā labā» pretēji Pirmā ierobežojuma (cimcum alef) aizliegumam.

Kritums

Attālināšanās no Radītāja, tas ir, kad kelim, cilvēka vēlmes, top raupjākas, materiālas.

Laiks

Darbību secība garīgajā pasaulē.

Laiks, kustība, telpa

Kategorijas (parametri), kas eksistē attiecībā pret mūsu pieciem maņu orgāniem mūsu pasaulē. Kustība nozīmē, ka objekts no vienas vietas pārvietojas uz citu. Laiku mēs uztveram kā kustības sajūtu. Lai gan laika, kustības, telpas jēdzieni ir pilnīgi dažādas lietas (mūsu pasaulē), taču tie ir savstarpēji saistīti: ja laiks ir «nulle», tas ir, ātrums bezgalīgs, tad viss izplatījums saspiežas punktā un to var pārvarēt vienā mirklī, ņemot vērā bezgalīgo ātrumu.

Laba un Ļauna Atzīšanas koks

Sefirot Zeir Anpin (izlabotās vēlmes) un punkts Malhut (egoistiskās neizlabotās vēlmes). „Eksistē” šī „koka augļi” un saņemt pilnīgas izzināšanas baudu var tikai tad, kad malhut vēlmes tiks izlabotas.

Labošanās

Ja nolūks baudīt savā labā tiek mainīts pret nolūku baudīt tādēļ, ka to vēlas Radītājs (Augstākais spēks), tad tas virza uz saņemšanu, piepildījumu Radītāja labā. Tā rezultātā radījums kļūst vienlīdzīgs ar Radītāju, pielīdzinās Viņam.

Labojošā gaisma

Gaisma, kura veido mūsos vēlmi dot. Tā atklājas mums nevis kā spēcīga bauda, bet kā «Augstākā diženums» un tas modina mūsos vēlmi dot Radītājam.

Nolūks (nolūka virzība)

Aprēķins, radījuma motivācija attiecībā pret saņemamo gaismu (baudu).

Nolūks Radītāja labā (nolūka virzība atdeves labā)

Savas dabas, savu īpašību izmantošana ar mērķi sniegt baudu Radītājam. Pateicoties nolūkam „atdeves labā”, radījums kļūst līdzīgs Radītājam, pielīdzinās Viņam.

Nonākšana lejup (nolaišanās)

Attālināšanās no sākotnēja stāvokļa.

Nonākšana lejup (attālināšanās)

Pamatlikums, kas darbojas pasaulē – īpašību līdzības princips. Tas nosaka, ka divi objekti satuvinās līdz pat saplūsmei pēc savas līdzības, īpašību līdzības un attālinās – īpašību atšķirības dēļ. Šis satuvināšanās princips atbilstoši īpašību līdzībai tāpat darbojas arī mūsu pasaulē: ja cilvēki vairāk līdzinās viens otram atbilstoši interesēm, uzskatiem, tad viņi ir tuvāki viens otram, turpretī tie, kuri ienīst viens otru – tāli viens no otra.

Ļaunuma apzināšanās (ivr. „akaràt ha ra”)

Apzināšanās, cik lielā mērā manas īpašības pretējas Radītāja īpašībām (binas spēkam, atdevei).

Mahsom

1. Robeža starp garīgo un materiālo pasauli.
2. Robeža starp sajūtu, kas rodas, pateicoties tikai pieciem maņu orgāniem, tas ir, „šīs pasaules” sajušanu, un sajūtu „sestajā maņā”, tas ir, „Augstākās pasaules” sajušanu.

Malhut

Pabeigts, patstāvīgs radījums, kurš jūt, ko un no kā viņš saņem. Centrālais punkts, sakne, visa radījuma pamats.

MAN (saīsin. no „mei nukvin”)

Zemākā parcufa lūgums Augstākajam par iespēju saņemt or hohma. Patiesa, dziļa vēlme laboties un tuvināties Radītājam.

Mūsu pasaule (ivr. „olàm hazeh”)

Aina, kuru sajūtam ar piecu maņu orgānu (redze, oža, tauste, garša un dzirde) palīdzību. Šī aina ir absolūta egoisma īpašības atainojums, kas nav spējīgs sevī saņemt gaismu (baudu), tādēļ mēs to sajūtam kā tukšumu (ciešanas).

Nedzīvais līmenis (ivr. „domem”)

Tam ir tikai viena īpašība – saglabāt savu stacionāro stāvokli: saņemt un baudīt, pildot tās vēlmes, to radījuma programmu, kas viņā iemiesota.

Otrais ierobežojums (ivr. „Cimcum bet”)

Ierobežojums attiecībā pret saņemošajām tilpnēm, vēlmēm.

Pasaule, pasaules (ivr. „olàm” no vārda „alamà” – apslēptība)

1. Radītāja apslēptības līmeņi, pakāpes.
2. Viss mūsu sajūtu kopums (reakcijas uz ārējo iedarbību) rada mūsos sevišķi subjektīvu iekšējo ainu, dēvētu „mūsu pasaule”.

Ar kabalas metodikas palīdzību cilvēks attīsta savas sajūtas un sāk redzēt pasauli tās patiesajā veidā. Stāvoklis, kurā mēs atrodamies, tiek dēvēts par Bezgalības pasauli (pilnīgs prasību apmierinājums). No visa šī Bezgalības līmeņa cilvēks spēj sajust daudzveidīgas saņemšanas, uztveres un izpratnes pakāpes. Šie reālās, vienīgās un bezgalīgās īstenības izzināšanas līmeņi, kurā eksistē radījumi, tiek dēvēti par pasaulēm.

Tie ir visdažādākie Radītāja sajušanas daļējie līmeņi. Pastāv piecas pasaules (apslēptības līmeņi): Asija, Jecira, Brija, Acilut un Ādama Kadmona (AK) pasaule.

Pasauļu nonākšana lejup no augšas uz leju

Pasauļu pakāpeniska attālināšanās no Radītāja gaismas, gaismas vājināšanās tajās. Tas notika tādēļ, lai radītu cilvēku, kuram, sākotnēji atrodoties pilnīgā atrautībā no Radītāja, būtu iespēja sasniegt pilnu saplūsmi ar Viņu.

Parcuf( – s) (daudzsk. – parcufim)

1. Vēlme baudīt Radītāju, tā ir apveltīta ar ekrānu (tas ir, spējīga saņemt gaismu).
2. Garīgais ķermenis, kurš sastāv no galvas (daļa, kas pieņem), ķermeņa (saņemošā daļa) un ekstremitātēm (daļa, kas rada ierobežojumu, gaismas saņemšanas nobeigumu).
3. Vēlmes, kas izkārtotas atbilstoši ekrāna lielumam.

Pārvietošanās (kustība)

Vēlmju izmaiņas, kuras veicina jaunu kelim (tilpņu) rašanos, dzimšanu.

Piepildījums

Cilvēks radīts kā jūtošs elements ar vēlmi („kli”, „tilpne”) baudīt. Par piepildījumu dēvē pārdzīvojumus, iespaidus no realitātes, kura atklājas mūsu vēlmē baudīt.

Pirmais ierobežojums (ivr. „сimсum alef”)

Lēmums – nekad vairs nebaudīt gaismu savā labā.

Punkts, kuru radīja Radītājs (ivr. „jesh mi – àin), (esošais no nekā)

Ārpus Radītāja radīta mikroskopiska vēlme baudīt. Sākotnēji tas ir punkts, šis stāvoklis ir tikai nedaudz tumšāks par gaismu.

Punkts sirdī

1. Cilvēka, kurš vēl nav sasniedzis savās sajūtās ienākšanu garīgajā pasaulē, garīgā tilpne – nākamās dvēseles, ekrāna dīglis (pretestības spēki egoismam).
2. Terminu „sirds” izmanto visu cilvēka vēlmju apzīmēšanai. Punkts sirdī – topošās dvēseles dīglis, kuru cilvēka sirdī iemiesojis pats Radītājs.

Radījums

Tilpne, dvēsele; radīta no nekā (ivr. „jesh mi – àin”) vēlme baudīt, saņemt (Radītāja sajušanu, gaismu). Šī vēlme ir visas realitātes materiāls.

Radītāja četrburtu vārds

(AVAJa – „jud – hei – vav – hei”)

Atspoguļo četras stadijas, kuras veido mūsos Radītāja (kli) un Viņa vārda (piepildījuma) sajūtas. Kodols, visu radījumu vārdu pamats.

Radītājs

1. Visaptverošs nodoms un universa daba, globālais likums, kurš nonāk lejup pie mums, veido mūs, rada mūsu Visumu, pārvalda visu, virzot uz sākotnējo mērķi – pacelt radījumus augšup līdz Savam līmenim.
2. Atdeves spēks, vēlme dot, sniegt baudu.
3. Pirmcēlonis – Gaismas (baudas) Avots.

Radījuma attālināšanās process

Garīgo pasauļu radīšanas process. Tās pakāpeniski slēpj gaismu, līdz ar to attālinot radījumu no Radītāja, līdz radījums zaudē saiknes sajūtu ar Viņu (stāvoklis «mūsu pasaule»).

Radījuma materiāls

Vēlme saņemt baudu.

Radījuma mērķis

Izzināt Universa likumu, sasniegt īpašību līdzību ar Radītāju.

Radījuma mērķis (radīšanas nodoms)

Radījuma mērķis ir saplūsme ar Radītāju: baudīt Viņa (kurš kļūst mūsu, ja izlabojam sevi un līdzināmies Viņam) pilnību.

Radīšanas nodoms (Radītāja nodoms)

Radīt radījumus ar mērķi sniegt šiem radījumiem maksimālu baudu.

Rešimo (daudzsk. – rešimot)

„Garīgais gēns”, garīgās informācijas „ieraksts”. Rešimo ir būtība, spēks – tas, kas paliek pēc iepriekšējās formas izzušanas. Tā ir enerģija, neietērpta ārējā apvalkā.

„Runājošais” līmenis (ivr. – medaber)

Vēlmes baudīt ceturtā attīstības pakāpe, kas rada iespēju sajust kādu, kas atrodas ārpus viņa, tā rezultātā „cilvēks” iemanto izvēles brīvību, tas ir, viņam ir iespēja pacelties virs savas būtības, izzināt Radītāja dabu, līdzināties Viņam.

Ierobežojums (ivr. „cimcum”)

Atteikšanās pieņemt gaismu altruistisku apsvērumu dēļ. Valdošs pār savām vēlmēm, tas ir, spējīgs atturēties un nesaņemt, lai gan ļoti vēlas saņemt, tiek dēvēts par sevi ierobežojošu.

Saņemošās kelim

Uztveres tilpnes, kurās cilvēks spēj novērtēt stāvokļus, pamatojoties tikai uz to „saldumu” vai „rūgtumu”. Tā ir „ķermeņa”, „dzīvnieciskā”, tas ir, dabiskā analīze. Pacelties pāri „dzīvniekam” nozīmē rīkoties, pamatojoties uz pārbaudi saskaņā ar mērījumu skalu: „patiesība – meli” – „tuvāk Radītājam vai tālāk no Viņa”.

Septītā tūkstošgade

Pirmos sešus tūkstošus gadu mēs labojam sevi, tā saucamās kelim AHAP de – alija. Septītajā tūkstošgadē mēs pabeidzam šo labošanos. Tas, kas notiek pēc tam, nav aprakstīts nevienā no kabalas avotiem.

Sestais sajūtu orgāns

Orgāns, ar kuru cilvēks sajūt Augstākās gaismas (Radītāja) iedarbību uz sevi un tāpēc ir spējīgs reaģēt uz Viņu.

Sefira (daudzsk. „sefiròt”)

Atšķirīgas īpašības, kurās ietērpās Radītājs attiecībā pret radījumiem. Kopā ir desmit īpašības – Keter, Hohma, Bina, Zeir Anpin (kas, savukārt, sastāv no Hesed, Gevura, Tiferet, Necah, Hod, Jesod) un Malhut.

Šī pasaule

1. Absolūts egoisms, kurš nav spējīgs saņemt gaismu (baudu) sevī, tādēļ mēs sajūtam to kā tukšumu (ciešanas). Šis stāvoklis ir atdalīšanās sajūtas no kopīgās dvēseles (Ādama) sekas.
2. Viss sajūtu kopums (reakcijas uz ārējo iedarbību), kas nonāk piecos maņu orgānos (redze, oža, tauste, garša, dzirde), rada mūsos sevišķi subjektīvu iekšējo ainu, kuru dēvējam „šī pasaule”.

Tiešās gaismas izplatīšanās četras stadijas

Garīgās tilnes, vēlmes veidošanas etapi. Gaismai izplatoties no augšas uz leju sākumā veidojas stadija Keter (sākotnējā gaisma), pēc tam Hohma (vēlme saņemt), tālāk seko Bina (vēlme dot), Z’A (Binas realizācija, kad tā vēlas līdzināties Radītājam – dot saņemot), un visbeidzot Malhut (tā vēlas nevis līdzināties Radītājam, bet gan saņemt visu Viņa „stāvokli”, „statusu”). Parasti stadija Keter netiek pieminēta, jo būtībā tas ir pats Radītājs, tādēļ tiek runāts par kli (vēlmes) četru stadiju uzbūvi.

TES, Talmud Eser Sefirot (Desmit Sefirot Mācība)

Mūsdienu galvenā kabalas mācību grāmata (6 sējumi, vairāk nekā 2000 lappušu). Bāla Sulama galvenais mantojums. Lai gan Bāls Sulams pazīstams kā „Grāmatas Zoar” komentāra „Sulam” radītājs, taču tiem, kuri tiecas atklāt Augstāko pasauli, darbs „Desmit Sefirot Mācība” dod spēkus, kuri nepieciešami, lai pārvarētu robežu, kas atdala mūsu pasauli no Augstākās garīgās pasaules.

Šī grāmata ietver sevī jautājumus un atbildes, materiālus atkārtojumam un iegaumēšanai, paskaidrojumus, grafiskus attēlus, shematiskus zīmējumus utt. Grāmatā ir sniegts likumu un spēku apraksts, kuri pārvalda mūsu Universu.

Trīs līnijas

Sistēma, kas ļauj sasniegt līdzību ar Radītāju: kreisā līnija – vēlme saņemt (radījuma īpašība), labā līnija – vēlme dot (Radītāja īpašība), viduslīniju cilvēks veido patstāvīgi ar saviem centieniem sasniegt atbilstību, līdzību Radītājam.

Vēlme

Baudas trūkums un tieksme pēc noteikta veida piepildījuma (tēla, kurš it kā sniedz baudu) veido vēlmi. Tā, piemēram, izsalkums kā piepildījuma trūkums pie zināma tēla esamības (domas par ēdienu) formējas vēlmē paēst.

Vēlme saņemt (baudīt)

Neaizpildīta telpa, tukša vieta, kura tiecas sevi piepildīt, saņemt baudu. Viss radības materiāls, kas sastāv no dažiem līmeņiem: nedzīvais, augu, dzīvnieciskais un līmenis „cilvēks”.

Vēlmju – tilpņu šķelšanās (ivr. „shevirat ha kelim”)

Saistošā ekrāna (nolūks „atdeves labā”) izzušana starp atšķirīgajām īpašībām, vēlmēm, altruistiskās mijiedarbības izzušana.

Vēlmju šķelšanās

Nolūka virzības mainīšana vēlmē: no nolūka „atdeves labā” uz nolūku „saņemšanas labā”. Centieni piepildīt sevi ar labsajūtu un baudu, izmantojot šim mērķim visus pārējos, tieksmes apvienoties, kas sniedz Radītājam baudu, zudums. Tas ir, īstenībā sašķeļas nevis vēlme, bet ekrāns, pretestības spēks egoismam; izzūd saistošais posms starp vēlmēm, un altruistiskā savstarpējā iedarbība tiek aizstāta ar egoistisko.

Vienkāršā gaisma (vienkāršā Augstākā gaisma)

Ne salikta, ne sadalīta daļās, ne diferencēta, jo viendabīgajā gaismā tikai saņemošais spēj atšķirt noteiktas īpašības (atbilstoši savām īpašībām).

Vieta

Vēlme baudīt ir „vieta”, kurā mēs sajūtam visas mūsu jūtas: prieku – bēdas, saldu – rūgtu, mīlestību – naidu, ļaunu – labu, citiem vārdiem, ciešanas vai baudu.

Zaru valoda

Cēloņu un seku valoda, kad sekas (noteikts materiālais objekts) mūsu pasaulē dod nosaukumu spēkam, kurš to radījis.

Avots krievu valodā