Šķiet, ka par mīlestību ir pasacīts viss, tomēr kabalā tikai par to vien tiek runāts, un arī pasaule par to vien runā.

Dabas altruistiskais spēks ir pirmcēlonis un vissvarīgākais dabas spēks, tāpēc ka tieši tajā ir ietverta radoša, mākslinieciska sākotne, kā tiek sacīts –“Radīšanas enerģija”. Rodas jautājums, kāpēc šo spēku nodēvēja par mīlestības spēku?

Eksistē tik daudz visa veida jūtu un tās ir tik dažādas, un mēs to visu apzīmējam ar vienu jēdzienu – mīlestība.

Runāsim par mīlestību, kā par dabas likumu.

Kāpēc ir tik neliels atstatums starp mīlestību un naidu?

Kam jānotiek ar cilvēku, lai viņam atklātos absolūta mīlestība?

Kur ir izvēles brīvība, tur var runāt par mīlestību.