4. Grūtība anulēt sevi Radītāja dēļ un tā iemesls

Grāmata „Šamati”, 4. raksts

Dzirdēts 12. Ševatā (1944. g. 6. februārī)

Nepieciešams zināt, ka grūtību cēlonis, ko izjūt cilvēks, vēloties anulēt sevi Radītāja dēļ, lai pilnīgi neraizētos par sevi, ir tajā, ka cilvēks sajūt, ka visa pasaule it kā atrodas savā vietā, bet viņš izzūd no šīs pasaules un atstāj savu ģimeni un draugus, lai anulētu sevi Radītāja dēļ. Grūtību cēlonis ir vienkāršs un to dēvē par „ticības trūkumu”. Tas ir, viņš neredz kā priekšā un kā dēļ viņam ir jāanulē sevi, nesajūt Radītāja esamību. Tas izraisa grūtības.

Taču tiklīdz sajutīs Radītāju, tajā pašā mirklī viņa dvēsele vēlēsies savienoties ar sakni, iekļauties tajā un anulēt sevi, gluži kā svece pret lāpu, pat bez liekas domāšanas, jo tas viņā notiks dabiskā veidā.

Tāpēc galvenais, kas jāsasniedz cilvēkam, ir Radītāja sajušana, lai justu, ka Viņa diženums piepilda pasauli. Un šīs sajūtas sasniegšanā ir jāizpaužas visām cilvēka pūlēm viņa garīgajā darbā, tas ir, jāapzinās, ka vienīgais, kas pietrūkst cilvēkam – ticība Radītājam. Turklāt, lai nedomā ne par ko citu, tikai par galveno atalgojumu, kuru vēlētos saņemt par savu darbu – izpelnīties ticību Radītājam.

Un ir jāzina, ka nav atšķirības starp lielu gaismas izstarojumu un mazu, ko cilvēks izzina. Gaismā taču nekad nenotiek izmaiņas. Visas izmaiņas sajūtās notiek, pateicoties kelim izmaiņām, kuras saņem augstāko gaismu. Kā rakstīts: „Es savu AVAJa neesmu mainījis”.

Tāpēc, ja cilvēks spēj palielināt savas kelim (vēlmes), tādā pašā mērā viņš palielina gaismas kvantitāti, kas tajās ienāk. Jautājums: ar ko var palielināt kelim? Ar to, ka cilvēks cildina un slavina Radītāju savās acīs, sajūt gandarījumu par to, ka Radītājs pietuvinājis viņu Sev, devis iespēju vismaz nedaudz sajust Sevi un padomāt, cik  svarīga viņam ir saikne ar Radītāju. Un jo vairāk cilvēks piešķir tam svarīgumu, jo vairāk palielinās viņa kelim un viņš sajūt tajās lielāku gaismas starojumu.

Taču, ņemot vērā, ka cilvēks vienmēr sajūt tikai savās vēlmēs, viņš nekad nespēj precīzi novērtēt īsto saiknes līmeni starp viņu un Radītāju. Tādā mērā, kādā to novērtē, izzina tās cēlumu un svarīgumu. Un tādējādi var izpelnīties, ka gaisma paliks viņa kelim uz visiem laikiem.