23. Mīlošie Radītāju, ienīstiet ļaunumu

Grāmata „Šamati”, 23. raksts

Dzirdēts 17. Sīvānā (1931. g. 2. jūnijā)

Sacīts: „Jūs, kas To Kungu mīlat, ienīstiet ļaunu! Viņš pasargā Savu svēto dvēseles, Viņš tās izglābj no bezdievju rokas.” (Psalmi 97) Un tas nozīmē, ka nepietiek ar to, ka cilvēks mīl Radītāju un vēlas sasniegt saplūsmi ar Viņu, bet viņam tāpat arī jāienīst ļaunums.

Naids pret ļauno nozīmē ienīst savu egoismu, vēlmi baudīt. Cilvēks redz, ka nav nekādas iespējas atbrīvoties no ļaunuma, taču līdz ar to viņš nekādā gadījumā nepiekrīt samierināties ar to un palikt šādā stāvoklī. Viņš jūt trūkumu, ko ļaunums viņam nodara un arī redz īstenību, ka cilvēks nav spējīgs iznīcināt sevī ļauno, jo tāda ir viņa daba, kuru viņā ielicis Radītājs, kurš iezīmogoja cilvēkā vēlmi saņemt baudu.

Un tādā gadījumā viņam saka to, ko izdarīt ir viņa spēkos: sākt ienīst ļaunumu un tad Radītājs sargās viņu no ļaunā, kā sacīts: „Viņš sargā viņu dvēseles, kas uzticīgi Viņam”. Turklāt Radītāja aizsardzība nozīmē, ka Viņš „tās izglābj no bezdievju rokas”. Un, ņemot vērā, ka cilvēkam rodas saikne ar Radītāju, pat visniecīgākā, viņš jau iegūst veiksmi un panākumus.

Taču pats ļaunums paliek un kalpo kā parcufa pretējā puse (ahoraim). To sasniegt var tikai ar labošanās palīdzību. Ja viņš no visas sirds sāks ienīst ļauno, līdz ar to izlabos tā pretējo pusi.

Turklāt ļaunums viņam ir jāienīst tādēļ, ka, ja vēlas izpelnīties saplūsmi ar Radītāju, tad aiz paraduma, kas eksistē starp biedriem, ikvienam no viņiem ir jāienīst tas, kas ienīstams citam un jāmīl tas, ko mīl biedrs.

Un tāpēc, ka Radītājam ir prieks atdot, arī zemākajiem ir jāvēlas atdot. Tāpat kā Radītājs ienīst saņemšanu, jo Viņš ir absolūta pilnība un Viņam nav nepieciešams nekas, tāpat arī cilvēkam ir jāienīst saņemšana savā labā.

No visa sacītā izriet, ka cilvēkam jāienīst savs egoisms ar nesamierināmu naidu, jo visi postījumi pasaulē notiek tikai šī egoisma dēļ. Un pateicoties šim naidam, egoisms izlabos vēlmi baudīt un pakļausies svētumam.