26. Cilvēka nākotne atkarīga no viņa pateicības par pagātni

Grāmata „Šamati”, 26. raksts

Dzirdēts 1943. gadā

Sacīts: „Radītājs ir dižens, tomēr Viņš uzlūko pazemīgo”, tas ir, tikai pazemīgais spēj redzēt Radītāja dižumu. Vārda „jaksar” (dārgs) burti līdzinās vārda „jakir” (pazīstams) burtiem, un tas liecina par to, ka atbilstoši tam, cik cilvēkam ir dārga kāda lieta, viņš vērtē tās nozīmi (dižumu). Tikai atbilstoši tās nozīmīgumam attiecībā pret cilvēku, viņš sajūsminās, un sajūsma sniedz viņam izjūtas sirdī. Un saskaņā ar viņa vērtējumu, atbilstoši viņa zināšanām, sapratnei un svarīguma apziņai – viņā dzimst prieks.

Un, iespējams, cilvēks zina par savu maziskumu un saprot, ka viņš nav svarīgāks attiecībā pret visiem viņa vienaudžiem sabiedrībā, tomēr redz, ka pasaulē ir miljoni cilvēku, kuriem Radītājs nav devis spēkus garīgajam darbam pat visvienkāršākā veidā, pat bez nolūka „Radītāja labā”, pat ne egoistiski nav ļāvis pat uzsākt ceļu uz mūžību.

Turpretī viņš ir izpelnījies, ka Radītājs viņam devis vēlmi un domas vismaz dažreiz būt garīgajā darbā, pat visvienkāršākajā. Un ja cilvēks spēj novērtēt šādu Radītāja attieksmi pret sevi, atbilstoši tam svarīgumam, ko piešķir garīgajam darbam, tad tādā pašā mērā viņam ir jābūt pateicīgam un jāslavina Radītājs. Tā taču ir īstenība, ka mēs neesam spējīgi novērtēt to, cik svarīgi, ka reizēm mēs varam pildīt Radītāja Bausli (vēlmi) pat bez vajadzīgā nolūka. Un tādā gadījumā viņš sasniedz dižuma izjūtu un prieku sirdī.

Un pateicoties slavināšanai un pateicībai, ko viņš raida Radītājam, paplašinās viņa sajūtas, un viņš izjūt katru garīgā darba detaļu, izzinot to, Kam viņš ir vergs, tā rezultātā viņš sasniedz arvien jaunas virsotnes.

Un šajā ziņā ir teikts: „Pateicos Tev par visu Tavu žēlastību pret mani!”, tas ir, par pagātni. Un tūdaļ ar pārliecību turpina: „Un par to, ko nākotnē Tu darīsi manā labā!”