11. „Ar bijāšanu un ar sirds trīsām” (1)

Grāmata „Šamati”, 11. raksts

Dzirdēts 1948. gadā

Prieks ir mīlestības izpausme, kas ir esamības būtība. Un tas līdzinās cilvēkam, kurš būvē māju un nepielaiž trūkumus mājas sienās. Un tas nozīmē, ka viņam nav iespēja ienākt mājā, jo mājas sienās nav tukšumu, caur kuriem varētu tajā iekļūt. Un tāpēc nepieciešams radīt tukšumus, ar kuru palīdzību cilvēks ienāks mājā.

Tāpēc tur, kur ir mīlestība, tāpat jārūpējas par bailēm, jo bailes ir tieši tas tukšums. Tas ir, viņam jāmodina sevī bailes – ja nu piepeši nespēs iegūt nolūku atdeves dēļ? Un tikai tad, kad mīlestība un bailes iet kopsolī, tad ir pilnība, pretējā gadījumā viens vēlas apspiest otru. Tāpēc jāpūlas, lai abi būtu vienlaikus kopā un tas nozīmē, ka nepieciešama gan mīlestība, gan bijība. Mīlestību dēvē par dzīvību, turpretī bailes dēvē par trūkumu un tukšu telpu. Un tikai abas kopā tās rada pilnību. Un tas tiek dēvēts par „divām kājām”, jo tikai tad, kad cilvēkam ir divas kājas, – viņš var iet.