12. Galvenais cilvēka darbā

Grāmata „Šamati”, 12. raksts

Dzirdēts maltītes laikā Roš Ašana otrajā dienā (1947. gada 16. septembris)

Galvenais cilvēka darbā – iegūt un sajust tieksmi attiecībā uz atdevi Radītājam. Tāpēc, ka viss, ko cilvēks dara sevis paša dēļ, attālina viņu no Radītāja un noved pie viņu īpašību atšķirības. Kad cilvēks veic kādu darbību Radītāja dēļ, pat ja tā ir ļoti maza – vienalga tiek dēvēta par „bausli”.

Tāpēc galvenais – cilvēkam jācenšas iegūt spēku, kas ļauj sajust tieksmi uz atdevi. Un tādēļ viņam ir jāzaudē vēlme saņemt sevis dēļ. Un tad pakāpeniski izzinās atdeves prieku.

Rava Mihaela Laitmana komentārs grāmatai „Šamati”

Šajā rakstā tiek runāts par galveno principu darbā: pakāpeniski mainīt tieksmi saņemt sevis dēļ un iegūt vēlmi atdot Radītājam. Taču nav sacīts, kā to sasniegt. Citos rakstos tika runāts, ka nepieciešams savā sirdī celt augstumā Radītāja diženumu, audzināt sevī milzīgu vēlmi sasniegt ar Viņu īpašību līdzību, saplūsmi vienā veselumā. Piešķirt arvien lielāku nozīmi galvenajam mērķim un zaudēt vēlmi uz to, kas tam pretējs un nav saiknes. Pakāpeniski cilvēks sevī atklāj, cik tas viņam kļūst svarīgs un cik ļoti viņš to vēlas un alkst. Ar Rava, grupas, nodarbību palīdzību cilvēks sāk atdot Radītājam, taču pagaidām vēl kādas saņemšanas veidā. Tomēr tas netraucē viņa tālākai virzībai uz priekšu, sasniegt ar Radītāju patiesu saikni. Pakāpeniski viņa acīs zūd visa cita svarīgums, līdz dziņa uz saplūsmi ar Radītāju kļūs viņa vienīgā, neatlaidīgā doma, kas atmet malā un aizēno visas citas domas.