13. Granātābola būtība

Grāmata „Šamati”, 13. raksts

Dzirdēts maltītes laikā Roš Ašana otrajā vakarā (1947. gada 15. septembris)

Viedie sacījuši, ka pat tukšums cilvēkā ir piepildīts ar baušļiem kā ar sēkliņām, kas piepilda granātābolu. Turklāt „granātābols” (rimon) nāk no vārda „diženums”, „pacēlums” (romemut), kas nozīmē „augstāk par zināšanām”. Un tad „pat tukšums tevī ir piepildīts ar baušļiem”, bet piepildījuma mērs atbilst spējai iet augstāk par zināšanām un to dēvē par augšupeju. Iztukšotība gan attiecas uz nedzīvu vietu. (Kā sacīts: „Zeme karājas tukšumā”.)

Un jo vairāk cilvēks paceļas virs zināšanām, jo vairāk aizpildās šī iztukšotā vieta. Tas ir, tukšumu aizpilda ar pacelšanos augšup, ejot ar ticību, kas augstāka par zināšanām.

Jālūdz Radītājs, lai Viņš dotu mums spēkus pacelties augšup. Tukšums radīts un dots cilvēkam nevis tādēļ, lai sajustu savu iztukšotību, bet gan lai to aizpildītu ar Radītāja dižumu un pieņemtu visu ar ticību, kas augstāka par zināšanām. Par to sacīts: „Un Radītājs izdarīja tā, lai no Viņa bītos”.

Visas tukšas domas, kas nonāk pie cilvēka, tiek dotas tikai tādēļ, lai viņš saprastu nepieciešamību uzņemties ticību, kas augstāka par zināšanām. Taču tam ir vajadzīga Radītāja palīdzība un cilvēkam ir jālūdz, lai Viņš dotu tam spēku iet augstāk par zināšanām. Un tieši tad cilvēks sajutīs nepieciešamību pēc Radītāja palīdzības, jo viņa ārējais saprāts vienmēr sacīs pretējo. Un nav citas izejas, kā tikai Radītājam to lūgt, jo sacīts, ka cilvēka egoisms uzvar viņu katru reizi un bez Radītāja palīdzības cilvēks nav spējīgs to pārvarēt. Un tikai tad cilvēks saprot, ka neviens nevar viņam palīdzēt, izņemot Radītāju, tas ir, „Un Radītājs izdarīja tā, lai no Viņa bītos”. Turklāt bijīgas trīsas nozīmē ticību, jo tikai tad cilvēkam ir nepieciešams Radītāja glābiņš.