2. Šekina trimdā

Grāmata „Šamati”, 2. raksts

Dzirdēts 1942. g.

Zoar grāmatā teikts: „Viņš ir Šohens, bet Viņa – Šekina” un nepieciešams paskaidrot sacīto.

Zināms, ka Augstākajā gaismā nenotiek izmaiņas, kā rakstīts: „Es savu AVAJa neesmu mainījis”. Turklāt visi vārdi un nosaukumi rodas tikai pateicoties gaismas sajušanai iekš kelim, tās ir vēlmes baudīt, kas iekļautas Malhutā – radīšanas saknē. Un no turienes viss nonāk lejup mūsu pasaulē, pie radījumiem.

Un visas šīs stadijas, sākot no Malhhut, kas ir pasauļu radīšanas sakne un visbeidzot ar radījumiem, tiek dēvētas Šekinas vārdā. Un visa labošanās būtība ir tā, ka Augstākā gaisma staros tajās visā pilnībā un šī gaisma, kas apmirdz kelim, tiek dēvēta par Šohenu, bet visas kelim kopā tiek dēvētas par Šekinu. Šohena gaisma – piepilda Šekinu un tiek dēvēta par Šohena gaismu, jo mitinās (ivr. shohen) iekš kelim, turklāt visu kelim kopums tiek dēvēts par Šekinu.

Līdz kamēr tajās staros gaisma visā pilnībā – līdz tam brīdim to dēvē par „labošanās laiku”, kurā mēs labojamies, ļaujot gaismai pilnībā piepildīt visu radījumu. Taču līdz tam tiks uzskatīts, ka Šekina „ir trimdā”, jo vēl nav pilnības Augstākajās pasaulēs.

Un mūsu, viszemākajā no pasaulēm, Augstākai gaismai ir jāpiepilda vēlme baudīt, kuras labošanos dēvē par „saņemšanu atdeves vārdā”. Taču, kamēr egoistiskā vēlme pilna ar maziskām un bezjēdzīgām kaislībām, tajā nav vietas, lai atklātu Radītāja dižumu. Turklāt sirds, tā vietā, lai būtu par Augstākās gaismas tilpni, kļuva par atkritumu un nešķīstības vietu, tas ir, pilnībā iegrima maziskās vēlmēs.

Un tas tiek dēvēts – „Šekina pīšļos”, tas ir, pazemota līdz tādai pakāpei, ka iemīta pīšļos. Tāpēc, ka visi un katrs neievēro svētumu, un viņiem nav tieksmes un vēlmes pacelt Viņu no pīšļiem, bet izvēlas maziskas vērtības. Un ar to sagādā Šekinai ciešanas, jo neatvēl tai vietu savā sirdī, kas spētu kļūt par Radītāja gaismas mājokli.