27. Radītājs ir dižens, tomēr Viņš uzlūko pazemīgo

Grāmata „Šamati”, 27. raksts

Dzirdēts Sebat Truma (1949. g. 5. martā), Telavivā

„Radītājs ir dižens, tomēr Viņš uzlūko pazemīgo” (Psalms 138). Kā var būt līdzība ar Radītāju, ja cilvēks saņem, bet Radītājs dod? Par to sacīts: „Radītājs ir dižens, tomēr Viņš uzlūko pazemīgo”. Ja cilvēks anulē savu „Es”, tiek zaudēts viss viņa patstāvīgais egoistiskais viedoklis un vara, kas atdala viņu no Radītāja, un tad viņš redz Radītāju, tas ir, izpelnas hohma gaismu, gudrības un izzināšanas gaismu.

Taču lepnais un augstprātīgais ir tālu no Radītāja. Tas, kurš paliek savā egoismā, savā „Es”, savā gribā, tas attālinās no Radītāja īpašību līdzības trūkuma dēļ.

Par pazemību nedēvē to, ka cilvēks sevi pazemo citu priekšā. Tā ir lēnprātība, kuru cilvēks izjūt kā pilnību darbā. Taču par pazemību dēvē kauna un pazemojuma sajūtu, kad visa pasaule viņu kaunina un pazemo. Tieši tāpēc šādā gadījumā viņš neizjūt pilnību.

Tas taču ir dabas likums – viss, ko domā apkārtējie, ietekmē cilvēku. Un tas, kuru cilvēki ciena, jūtas pilnīgs, bet tas, kuru kaunina, jūtas pazemots.