37. Raksts par Purimu

Grāmata „Šamati”, 37. raksts

Dzirdēts 1948. gadā

Izskatīsim notikumu jēgu, par kuriem stāstīts grāmatā „Megillat Esther”:

1. Rakstīts: „Pēc šiem notikumiem valdnieks Ahasvers (Achashverosh) ieceļ augstā godā un visaugstākā amatā Amanu”. Ko nozīmē „pēc šiem notikumiem”? Pēc tam, kad Mordohajs izglāba Ķēniņu, būtu prātīgi, ja Ķēniņš ieceltu visaugstākā amatā Mordohaju? Kāpēc sacīts, ka viņš iecēla augstā amatā Amanu?

2. Kad Estere saka Ķēniņam: „Jo mēs esam pārdoti, es un mana tauta”, tad Ķēniņš jautā: „Kurš un kur ir tas, kas uzdrošinājies ko tādu?” It kā Ķēniņš neko nezinātu, taču rakstīts, ka viņš sacīja Amanam: „Nauda lai top nodota tavā rīcībā, tāpat arī šī tauta, lai tu darītu ar viņu, kā tev patīk.” Un tātad tas nozīmē, ka Ķēniņš zināja par pārdošanu.

3. Ko nozīmē „rīkojās pēc katra gribas”? Viedie izskaidro, ka tas nozīmē „saskaņā ar Mordohaja un Amana gribu”. Taču ir zināms, ka tur, kur rakstīts „Ķēniņš”, ar to tiek domāts Radītājs, pasaules Valdnieks. Un vai tas ir iespējams, lai Radītājs pildītu grēcinieka gribu?

4. Rakstīts: „Un Mordohajs uzzināja par visu, kas tika darīts”, it kā tikai Mordohajs to zinātu. Taču pirms tam tiek sacīts: „Bet Sūsas pilsēta bija satraukuma pilna” un tātad visa Sūsas pilsēta to zināja.

5. Rakstīts: „Tāpēc, ka pavēli, kas rakstīta Ahasvera vārdā un apzīmogota ar ķēniņa zīmogu, nedrīkst atcelt”. Un kā tad pēc tam tika izdota cita pavēle, kas atcēla pirmo?

6. Kāpēc viedie ir sacījuši, ka cilvēkam Purimā jānoreibst līdz tādai pakāpei, lai nespētu atšķirt nolādēto Amanu no svētītā Mordohaja?

7. Sacīts, ka „svinēšana notika cienīgi, kā tam jābūt saskaņā ar likumu”. Un ko nozīmē „saskaņā ar likumu”? Rabīns Hanans izskaidro: tas nozīmē „saskaņā ar Toras likumu”. Turklāt Toras likums norāda, ka ēdienam jāprevalē pār dzērienu.

Un tādēļ, lai to visu saprastu, vispirms nepieciešams noskaidrot, kas ir Amans un Mordohajs. Kā izskaidrojuši viedie, ka „rīkojās saskaņā ar katra gribu” – tas nozīmē „saskaņā ar Amana un Mordohaja gribu”.

Mordohaja vēlme tiek dēvēta par Toras likumu, pateicoties kuram ēdiens prevalē pār dzērienu. Turpretī saskaņā ar Amana gribu, gluži otrādi – dzēriens prevalē pār ēdienu. Un jājautā, kā ir iespējams, lai maltīte notiktu saskaņā ar grēcinieka gribu? Tiek sacīts: „Saskaņā ar priekšrakstu dzert nevienu nespieda”. Tas ir, dzert nebija obligāti, „dzert nevienu nespieda”.

Viedie izskaidro sacīto sekojoši: „Un Mozus noslēpa savu seju, jo baidījās palūkoties uz Radītāju” (Šemot). „Mozus noslēpa savu seju” nozīmē, ka izpelnījās redzēt Radītāju. Tieši tad, kad cilvēkam nav nepieciešama bauda (tas ir, spēj izveidot pret to ekrānu), tad viņam tiek ļauts saņemt baudu. Tāpēc ir teikts: „Es sūtīju varonim palīdzību!” (Psalms 89.) Turklāt varonis ir tas, kurš spēj iet Radītāja ceļu un tādam Radītājs palīdz.

Tādēļ rakstīts, ka „Saskaņā ar priekšrakstu dzert nevienu nespieda, tā būtu jārīkojas pēc likuma”, tas ir, bez piespiešanas. Un tas nozīmē, ka viņiem nebija nepieciešams dzert. Taču pēc tam, kad jau sāka dzert, tad vīna ierosā sirds bija jautri pacilāta, tas ir, aizrāvās ar to un nespēja vairs nedzert, citādi nevarētu virzīties uz priekšu. Un tas tiek dēvēts par piespiešanu un Mordohaja pieejas atcelšanu.

Tāpēc viedie ir sacījuši, ka šī paaudze ir lemta bojā ejai, jo baudīja tā grēcinieka maltīti. Taču, ja būtu dzēruši „bez piespiešanas”, tad nebūtu atcēluši Mordohaja gribu, kas pauda pieeju Israēls. Turpretī vēlāk viņi dzēra piespiedu kārtā un tāpēc paši lēma nāvei Toras likumu, kas nozīmē Israēlu. Un šeit slēpjas noteikuma jēga: „ēdienam jāprevalē pār dzērienu”. „Dzert” nozīmē Hohma gaismas atklāsmi, ko dēvē par „zināšanām”. Turpretī „ēdiens” ir Hasadim gaisma, tas ir, „ticība”.

Šeit slēpjas divu ķēniņa sargu būtība – Bigtana un Tereša, kuri „nodomāja pacelt roku pret pasaules Valdnieku. Un par to uzzināja Mordohajs. Un šī lieta tika izmeklēta un atrada to atbilstošu patiesībai”. Ne uzreiz un ne bez grūtībām norisa šī izmeklēšana, un Mordohajam viss kļuva zināms, un tikai pēc liela darba viņam atklājās šis noziedzīgais nodoms. Un kad tas viņam pilnībā tapa skaidrs, „tos abus pakāra pie koka”. Kad atklājās visa šī ļaunuma sajūta, tad viņus pakāra, tas ir, novērsa tamlīdzīgas šīs pasaules rīcības un vēlmes.

„Pēc šiem notikumiem” – nozīmē: pēc visiem centieniem un pūlēm, ko pielika Mordohajs, lai šo lietu izmeklētu. Un Ķēniņš vēlējās apbalvot Mordohaju par šo darbu – par to, ka strādāja lišma, tikai Radītāja labā, nevis savam labumam. Taču parasti cilvēks nevar saņemt to, kas viņam nav nepieciešams, jo bez kli nav gaismas, bet kli ir vēlme. Un ja Mordohajam pašam sev nekas nav vajadzīgs, tad, kā iespējams viņam ko dot?

Un ja Ķēniņš jautātu Mordohajam, kā viņu godalgot par darbu, – Mordohajs taču ir taisnais un strādā tikai atdeves labā. Viņš nejūt jebkādu vajadzību mērot pakāpienus augšup, bet apmierinās ar mazumu. Ķēniņš turpretī vēlējās dot viņam Hohma gaismu, kas nāk no kreisās līnijas. Taču Mordohaja darbs norisa tikai labajā līnijā.

Un ko tad darīja Ķēniņš – „iecēla visaugstākā amatā Amanu”, tas ir, iecēla augstā godā kreiso līniju, kā sacīts: „Un iecēla viņu pār visiem ministriem un deva viņam varu”. „Un visiem ķēniņa galma kalpotājiem bija jāliecas un jāzemojas Amana priekšā, jo tā Ķēniņš par viņu bija pavēlējis”, piešķirot viņam varu, un visi tam piekrita.

„Liekties un zemoties” nozīmē, ka atzina varu pār sevi. Tāpēc, ka Amana ceļš darbā viņiem patika labāk nekā Mordohaja ceļš. Un visi jūdi Sūsās pieņēma Amana varu, jo viņiem nebija viegli saprast Mordohaja uzskatus. Visiem taču saprotams, ka, strādājot kreisajā līnijā, kas nozīmē „zināšanas”, ir vieglāk iet Radītāja ceļu. Un jautāja Mordohajam: „Kāpēc tu pārkāp Ķēniņa pavēles?” Un kad redzēja, ka viņš nelokāmi iet ticības ceļu, tad apjuka un nezināja, kam taisnība.

Tad viņi devās pie Amana, lai uzzinātu no viņa, kuram tad taisnība, kā rakstīts: „Pastāstīja par to Amanam, lai redzētu, vai Mordohajs spēs turēt savu vārdu, jo viņš teica viņiem, ka viņš ir jūds”. Un jūdam galvenais, lai ēdiens prevalētu pār dzērienu, tas ir, galvenai jābūt ticībai. Un šeit slēpjas visa jūda pamats (no vārda ihud – vienotība ar Radītāju).

Un Amans ļoti sadusmojās, uzzinot, ka Mordohajs nepiekrīt viņa viedoklim. Taču visi redzēja Mordohaja ceļu, viņš apgalvoja, ka tas ir vienīgais ceļš, kas jāiet jūdam, turpretī tas, kurš iet citu ceļu, pielūdz elkus. Un tāpēc Amans sacīja: „Visi ķēnišķīgie pagodinājumi neko man nenozīmē, kamēr redzu, jūdu Mordohaju, kas sēž ķēniņa vārtos”, jo Mordohajs apgalvoja, ka tikai viņa ceļš ved pie Ķēniņa vārtiem, nevis Amana ceļš.

No sacītā tev jāsaprot, kādēļ rakstīts, ka „Mordohajs uzzināja par visu, kas notika”, it kā tieši Mordohajs zinātu. Taču ir teikts, ka „Sūsas pilsētas iedzīvotāji bija apjukuši” – tātad visi zināja. Lieta ir tajā apstāklī, ka Sūsas pilsētas iedzīvotāji bija apjukuši, nezinot, kam taisnība. Taču Mordohajs zināja, ka, ja Amans nāks pie varas, tad tiks iznīcināta Izraēlas tauta, tas ir, noslaucīs no zemes virsas Izraēlas tautu. Tas nozīmē, ka tiks iznīcināts Izraēlas tautas ceļš, kuru iet ar aizvērtām acīm kopā ar Radītāju un vienmēr sev saka: „Ir acis, bet lai tās neredz”. Turpretī Amans turas pie kreisās līnijas, ko dēvē par „zināšanām”, tas ir, pretēji ticībai.

Un tādēļ Amans lozēja Jom Kipura laikā: „Viena loze upurēšanai Radītājam un viena – nešķīstajam spēkam”. Loze Radītājam – nozīmē labo līniju, Hasadim gaismu, kas nozīmē baudīt maltīti, tas ir, ticību. Turpretī otra loze – nešķīstajam spēkam, tas ir, kreisajai līnijai, kur nekad netiek gūti panākumi un no kurienes rodas viss nešķīstais spēks. Tāpēc tas, kas nāk no kreisās līnijas, rada šķēršļus gaismai, jo kreisā līnija iesaldē gaismu.

Un par to sacīts: „Lozēja, nosakot likteni”. Tas ir, atšifrēja laimēto lozi un noteica „pur” (likteni), kas nozīmē „pi – or” (gaismas mute). Un, pateicoties laimētai lozei, kas paredzēta nešķīstajam spēkam, tiek pārtraukta visa gaisma un nomesta zemē.

Turklāt Amans domāja, ka „taisnais sagatavos, bet grēcinieks ietērpsies”. Tas ir, viņš apsvēra, ka paņems sev visu godalgu, kas paredzēta par Mordohaja un viņa sabiedroto darbu un pūlēm, domājot, ka iegūs visu gaismu, kas atklāsies, pateicoties tam, ka Mordohajs veiks visu labošanos. Un viss tādēļ, ka redzēja, ka Ķēniņš dod Amanam visu varu, lai piesaistītu Hohma gaismu lejup. Un kad atnāca pie Ķēniņa lūgt viņu par jūdu iznīcināšanu, tas ir, par Israēla varas atcelšanu, kur Israēla vara nozīmē ticību un Hasadim (žēlsirdību), lai pasaulē atklātos zināšanas, tad Ķēniņš sacīja Amanam: „Nauda lai top nodota tavā rīcībā, tāpat arī šī tauta, lai tu darītu ar viņu, kā tev patīk”. Tas ir, kā labāk Amanam, viņa varai, kas nozīmē kreiso līniju un zināšanas.

Visa starpība starp pirmo un otro ķēniņa vēstījumu ir vārdā „jūdi”. Rakstiskajā rīkojumā (rakstveida rīkojums ir ieraksts par ķēniņa izdoto pavēli, bet pēc tam šai pavēlei tiek pievienoti izskaidrojumi, kas to paskaidro) bija rakstīts: „Norakstu no tā, kas rakstīts, kā pavēli vajag nodot katrā zemē, darot to zināmu visām tautām, lai tās būtu sagatavotas šai dienai”. Un nav rakstīts, kurš viņiem būtu jāiznīcina. Taču Amans deva izskaidrojumu rakstiskajam rīkojumam – „Un darīt visu, kā pavēl Amans”.

Taču nākamajos vēstījumos jau rakstīts vārds „jūdi”, kā sacīts: „Norakstu no tā, kas rakstīts, kā pavēli vajag nodot katrā zemē, darot to zināmu visām tautām, lai tās būtu sagatavotas šai dienai, lai jūdi būtu gatavi šajā dienā atriebties saviem ienaidniekiem”. Tāpēc, kad Amans atnāca pie Ķēniņa, valdnieks viņam sacīja: „Nauda lai top nodota tavā rīcībā”, tas ir, nav nepieciešamas kādas papildu darbības, bet viņam tiek nodota šī tauta, lai viņš darītu ar to, kā viņam patīk. Tas ir, tauta jau vēlas darīt tā, kā viņam patīk, vēloties pieņemt viņa varu.

Taču Ķēniņš neteica viņam atcelt Mordohaja un jūdu varu, bet iepriekš sagatavoja Hohma gaismas atklāsmi, kuru tik ļoti vēlējās Amans. Un rīkojuma norakstā bija rakstīts: „Kā pavēli vajag nodot katrā zemē, darot to zināmu visām tautām”.

Tas nozīmē, ka likums uzliek par pienākumu Hohma gaismai atklāties visām tautām. Taču nebija rakstīts, ka tiek atcelta Mordohaja un jūdu vara, kas nozīmē ticību. Bija paredzēts, ka notiks Hohma gaismas atklāsme, bet viņi tomēr izvēlēsies Hasadim gaismu.

Taču Amans sacīja, ka tāpēc, ka pienācis laiks Hohma gaismas atklāsmei, tad, protams, tā tiek dota, lai to izmantotu – jo, kurš gan darītu veltīgas lietas! Ja to neizmantot, tad šī atklāsme kļūst bezjēdzīga. Un Radītājs, protams, vēlējās, lai viņi izmantotu Hohma gaismu, kad Viņš veica šo atklāsmi.

Tomēr Mordohajs iebilda, sakot, ka atklāsme ir tikai tādēļ, lai parādītu, ka viņi paši ir nolēmuši iet labo ceļu, izvēloties Hasadim Mehusim (kuriem nav nepieciešama Hohma gaisma), ne tāpēc, ka viņiem nebūtu citas izvēles. Kad viņi mēro šo ceļu, tad šķiet, it kā ietu šo ceļu piespiedu kārtā, tāpēc ka nav citu iespēju, jo šajā laikā neatklājas Hohma gaisma. Taču tagad, kad Hohma gaisma atklājas, tad viņiem rodas brīvas izvēles iespēja. Un viņi izvēlas žēlsirdības (Hasadim) ceļu, nevis kreiso līniju, kurā atklājas Hohma gaisma.

Tas ir, atklāsme bija nepieciešama tikai tādēļ, lai viņi spētu apzināties Hasadim nozīmīgumu un nolemt, ka Hasadim viņiem ir svarīgāka nekā Hohma. Un par to sacījuši viedie: „Līdz šim laikam – piespiedu kārtā, bet no šī brīža un turpmāk – saskaņā ar brīvu izvēli”, un tajā ir jēga: „Jūdi ieviesa un apņēmās atzīmēt šo dienu”. Visa Hohma gaismas atklāsme tagad nāk ar vienīgo mērķi – lai viņi apņemtos iet jūdu ceļu saskaņā ar brīvu izvēli.

Un tajā ir strīda būtība starp Mordohaju un Amanu. Mordohajs iebilda, sakot, ka Radītājs tagad atklāj viņiem Hohma gaismas varu nevis tādēļ, lai viņi to pieņemtu, bet lai ieceltu augstā godā Hasadim gaismu, jo tagad viņi spēs parādīt, ka pieņem Hasadim gaismu saskaņā ar brīvu izvēli. Viņiem ir iespēja saņemt Hohma, jo tagad valda kreisā līnija, kas izstaro Hohma gaismu un, neskatoties uz to, viņi izvēlas Hasadim gaismu. Un izvēloties Hasadim, viņi parāda, ka labā līnija valda pār kreiso, tas ir, galvenais ir jūdu likums.

Taču Amans apgalvoja pretējo, ka, ja Radītājs patlaban atklāj kreiso līniju, kurā ir Hohma, tad tas ir tādēļ, lai šo Hohma gaismu izmantotu. Pretējā gadījumā iznāk, ka Radītājs veic bezjēdzīgas darbības, tas ir, dara to, kas nevienam nesniedz baudu. Tāpēc nav jāpievērš uzmanība tam, ko runā Mordohajs, bet visiem jāklausa, ko saka Amans un jāizmanto Hohma gaismas atklāsme, kas pašlaik notika.

Tātad otrais rīkojums neatcēla pirmo, bet tikai to izskaidroja un atšifrēja. Un „darīt to zināmu visām tautām” nozīmē atklāt jūdiem Homa gaismu, kas patlaban mirdz, lai jūdi spētu izvēlēties Hasadim saskaņā ar savu brīvo izvēli, nevis tāpēc, ka viņiem nav nekādas iespējas iet citu ceļu. Tāpēc otrajā rīkojumā ir rakstīts: „Lai jūdi būtu gatavi šajā dienā atriebties saviem ienaidniekiem”. Tas ir, Hohma gaisma pašlaik valda, lai viņi parādītu, ka dod priekšroku Hasadim gaismai pretēji Hohma gaismai. Un to dēvē „atriebties saviem ienaidniekiem”, jo tieši ienaidnieki vēlas saņemt Hohma gaismu, bet jūdi šo gaismu atstumj.

No tā top saprotams, kāpēc Ķēniņš jautāja: „Kurš un kur ir tas, kas uzdrošinājās ko tādu?” Un kā tad viņš varēja jautāt, ja pats sacīja Amanam: „Nauda lai top nodota tavā rīcībā, tāpat arī šī tauta, lai tu darītu ar viņu, kā tev patīk”. (Taču Hohma gaismas atklāsme notiek tikai tādēļ, lai darītu ar šo tautu „kā tev patīk”, tas ir, radītu izvēles iespēju, kas nozīmē „lai tu darītu ar viņu, kā tev patīk”. Ja tomēr nav Hohma gaismas atklāsmes, tad nav vietas izvēlei un kad viņi izvēlas Hasadim gaismu, tad šķiet, it kā aiz bezizejas, tāpēc ka nav nekā cita.) Un tas viss nāk pateicoties ķēniņa rīkojuma spēkam, kas pavēl tagad atklāties Hohma gaismai.

Jēga bija tajā apstāklī, lai kreisā līnija kalpotu labajai, jo tad visiem taps zināms, ka labā līnija ir svarīgāka par kreiso, un tādēļ viņi izvēlas Hasadim gaismu. Un šeit slēpjas nosaukuma „Megillat Eshter” būtība, kas šķiet kā savstarpēji noraidoša pretruna, jo Megila nozīmē „atklāsmi” (megale), bet Ester nozīmē, ka pastāv apslēptība (ester). Tātad visa atklāsme notiek tikai tādēļ, lai dotu iespēju izvēlēties apslētību.

Un tagad mēģini izprast, kāpēc viedie sacījuši: „Cilvēkam Purimā ir jānoreibst līdz tādai pakāpei, lai nespētu atšķirt nolādēto Amanu no svētītā Mordohaja”. Tātad notikumi ar Mordohaju un Esteri notika pirms Otrā Tempļa celtniecības. Tempļa celtniecība nozīmē Hohma gaismas piesaistīšanu, bet Malhut tiek dēvēta par Templi. Un tāpēc Mordohajs sūta Esteri, lai viņa dotos pie Ķēniņa lūgt par savu tautu. Taču viņa atbild: „Visi ķēniņa kalpi un ķēniņa zemju ļaudis zina, ka ikviens vīrs vai sieva, kas ienāk iekšējā pagalmā pie Ķēniņa bez aicinājuma, ir pakļauts vienam un tam pašam likumam, proti, tapt nogalinātam. Bet es neesmu aicināta iet pie ķēniņa nu jau visas šīs trīsdesmit dienas.”

Un jēga slēpjas aizliegumā piesaistīt GAR de – Hohma gaismu lejup. Taču tas, kurš tomēr piesaistīs GAR gaismu (trīs sefirot, no kurām katra sastāv no desmit, rezultātā rodas trīsdesmit sefirot), taps nogalināts, jo kreisā līnija noved pie atrautības no autentiskas dzīvības. „Vienīgi tas, kam Ķēniņš izstiepj pretī savu zelta scepteri, var palikt dzīvs”, jo zelts taču nozīmē Hohma un GAR īpašību.

Tas nozīmē, ka tikai pateicoties atmodai no augšienes, ir iespējams saglabāt dzīvību, tas ir, atrodoties saplūsmē ar Radītāju, kas nozīmē dzīvību – nevis ar cilvēka atmodas spēku no lejas. Un lai gan Estere ir ķēniņiene, tas ir, Malhut, kurai nepieciešama Hohma gaisma, tomēr tas ir iespējams tikai pateicoties Augstākā atmodai. Taču, ja viņa pati piesaistīs Hohma gaismu, tad zaudēs visu savu stāvokli. Un Mordohajs viņai atbildēja: „Ja glābšana jūdiem var rasties no kādas citas puses”, tas ir, ja viņi pilnībā atcels kreiso līniju un viņiem paliks tikai labā līnija, Hasadim gaisma, tad „tu un tava dzimta aizies bojā”, par to tiek dots mājiens Zoar Grāmatā: „No tēva dzimst pamats meitā”, tādēļ viņai nepieciešama Hohma gaisma.

Tātad nepieciešams, lai „ēdiens prevalētu pār dzērienu”. Taču, ja jūdiem nav citas izejas un būs spiesti atcelt kreiso līniju, tad anulējas visa tās būtība. Un par to Estere sacīja: „Ja es aiziešu bojā, tad aiziešu bojā!” Tas ir, ja došos pie Ķēniņa, tad aiziešu bojā, jo varu attālināties no Radītāja, jo tāda ierosme no lejas atrauj cilvēku no dzīvības avota. Taču, ja neiešu, tad „atbrīvošana un glābšana jūdiem var rasties no kādas citas puses”, tas ir, citādā veidā, kad viņi atcels kreiso līniju pilnībā, kā viņai sacīja Mordohajs.

Tāpēc viņa pieņēma Mordohaja ceļu un aicināja Amanu uz dzīrēm, tas ir, piesaistīja kreiso līniju, kā ieteica Mordohajs. Pēc tam viņa iekļāva kreiso līniju labajā un tādējādi ir iespējams atklāt gaismu lejā un vienlaikus palikt saplūsmē ar Radītāju. Un šeit slēpjas „Megillat Esther” noslēpums, tas ir, lai gan jau ir Hohma gaismas atklāsme, viņa vienalga izvēlas tur esošo apslēptību (jo Ester nozīmē apslēptību, ester).

Turpretī jēdziens „jānoreibst līdz tādai pakāpei, lai nespētu atšķirt” tiek izskaidrots Talmūdā Eser Sefirot, 15. daļā. Lai gan arī mirdz Homa gaisma, taču nav iespējams to saņemt bez Hasadim gaismas, jo tas noved pie attālināšanās no Radītāja. Taču notika brīnums, kad, pateicoties saviem gavēņiem un lūgšanām, viņi piesaistīja Hasadim gaismu un tādējādi spēja saņemt Hohma gaismu.

Taču tāds stāvoklis nav iespējams pirms Gmar Tikun, jo šī īpašība attiecas uz pilnīgu labošanos (Gmar Tikun) un tikai tad būs izlabota. Par to rakstīts Zoar Grāmatā: „Nākotnē nāves eņģelis pārvērtīsies svētajā eņģelī, kad izzudīs starpība starp Amanu un Mordohaju un pat Amans izlabosies”. Un tas nosaka sacītā jēgu: „Cilvēkam Purimā ir jānoreibst līdz tādai pakāpei, lai nespētu atšķirt nolādēto Amanu no svētītā Mordohaja”.

Un nepieciešams piebilst, kādēļ ir sacīts, ka viņus (Bigtanu un Terešu) pakāra pie koka. Tādēļ, lai viņi saprastu, ka tas ir tas pats grēks pie Laba un Ļauna Atzīšanas Koka, kur arī tika bojāts GAR. Un sacīts, ka Mordohajs sēdēja ķēniņa vārtos, lai parādītu, ka viņš sēdēja, nevis stāvēja, jo sēdošs stāvoklis nozīmē VAK, bet stāvēt pilnā augumā nozīmē GAR.