48. Galvenais pamats

Grāmata „Šamati”, 48. raksts

Dzirdēts Vaera Sestdienas nogalē (1952.g. 8.novembrī)

Galvenais garīgajā ceļā – piesardzība saprāta darbā, jo saprāta darba pamatā ir jautājums, un ja rodas tas bēdīgi pazīstamais jautājums, tad cilvēkam jābūt tam gatavam un aizsargātam, lai noturētos un prastu nekavējoties atbildēt, kā nākas.

Un viss ceļš pie Radītāja sastāv no jautājumiem un atbildēm, no kuriem veidojas cilvēka garīgā celtne. Taču, ja nav jautājumu un, atbilstoši, nav arī atbilžu, tātad, cilvēks stāv uz vietas un nevirzās tālāk.

Tāpat arī tam, kurš izpelnījies kļūt par tilpni (kli) Šekinas gaismai un paceļas augšup, mērojot garīgos pakāpienus, kad viņam vairs nav šī darba – tādam cilvēkam Radītājs sagatavo vietu, lai viņu piepildītu ar ticību. Lai gan grūti iztēloties, kā var būt kas tamlīdzīgs garīgajos pakāpienos, taču Radītājs to var izdarīt.

To dēvē par labošanos ar vidējās līnijas palīdzību, kad kreisajā līnijā nevar saņemt. Taču mēs redzam, ka tieši Malhutā atklājas Hohma gaisma, lai gan Hohma gaisma un Malhut ir pretējas.

Par to sacīts: „Un šis šķērslis būs tev pie rokas”, jo „cilvēks var rīkoties taisnprātīgi saskaņā ar likumu tikai tur, kur iepriekš grēkojis”. Par Likumu (alaha) dēvē Malhut [Malhut nozīmē līgavu (kala). Turklāt tajā laikā, kad iet (alaha – iešana) pie līgavas, to dēvē par „likumu”]. Viss ceļš pie Malhut sastāv no šķēršļiem, tas ir, no jautājumiem. Taču, ja nav jautājumu, tad Malhut netiek pat dēvēta par „ticību” vai „Šekinu”.