Biedru mīlestība. Rabaša raksti

1984. gads, Nr. 6

 „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu”. Rabijs Akiva sacīja, ka tas ir ļoti svarīgs likums Torā (Kidušin 9). Tas nozīmē, ka, ievērojot šo likumu, mēs ievērojam visas Toras nianses, kuras iekļautas šajā likumā. Tad sanāk, ka mums it kā vairs nav ko darīt.

Taču mēs redzam, ka Tora mums saka: „Ko Radītājs no tevis prasa? Tikai to, lai tu no Viņa bītos”. Sanāk, ka galvenā prasība cilvēkam ir bailes Radītāja vaiga priekšā, tas ir, ja cilvēks izpilda šo Bausli, tad līdz ar to viņš ievēro visu Toru un visus Baušļus, un pat Bausli „mīli savu tuvāko”.

Tomēr saskaņā ar rabija Akivas vārdiem viss ir gluži pretēji, tas ir, Bauslis „mīli savu tuvāko” ietver sevī arī baiļu Bausli Radītāja vaiga priekšā. Viedie nepiekrīt rabijam Akiva un saka (Brahot 6): „Visā klausi Radītāju un bīsties Viņa, jo tāds ir viss cilvēks”. Gemara jautā – ko nozīmē „viss cilvēks”? Rabijs Eliezers teica: „Radītājs sacīja – visa pasaule radīta tikai šim nolūkam” (tas ir, visa pasaule radīta tikai lai bītos no Radītāja). Un saskaņā ar rabiju Akivu viss ir iekļauts likumā „mīli savu tuvāko”.

Tomēr citās Talmūda vietās viedie saka, ka galvenais ir ticība, tas ir, sanāk, ka gan bailes Radītāja vaiga priekšā, gan mīlestība pret tuvāko ir iekļauti jēdzienā „ticība”. Un lai to visu saprastu, mums jāpadomā par to, kas tad ir ticība: ticība, bailes Radītāja vaiga priekša un mīlestība pret tuvāko.

Vispirms mums pastāvīgi jāatceras, ko nozīmē „Radīšanas Mērķis”. Zināms, ka tas nozīmē sniegt baudu radījumam. Ja tas tā ir, tas ir, ja Radītājs vēlas dot saviem radījumiem visu labo, ko Viņš sagatavojis viņiem, tad kādēļ pastāv šie trīs jēdzieni: ticība, bailes Radītāja vaiga priekšā un mīlestība pret tuvāko? Tie vajadzīgi tikai tādēļ, lai padarītu mūsu tilpnes derīgas tā labuma saņemšanai, kuru mums ir sagatavojis Radītājs.

Un tagad ir jāsaprot – kā tieši šie trīs Baušļi veido mūsu tilpnes par derīgām, „tīrām”. Ticība ir nepieciešama, lai mēs ticētu tam, ka Radīšanas Mērķis ir sniegt baudu radījumiem, un lai ticētu, ka ikviens no mums spēj sasniegt šo mērķi. Tas nozīmē, ka Radīšanas Mērķi var sasniegt ne tikai īpaši apdāvināti cilvēki, bet visi radījumi bez izņēmuma, un lai to sasniegtu, nav obligāts īpašs talants. Viedie sacīja „Midraš Rabā”: „Radītājs sacīja ebrejiem – visu gudrību un visu Toru viegli apgūs tas, kurš bīstas no Manis un ievēro Toras vārdus, un visa Tora un visa gudrība būs viņa sirdī”.

Sanāk, ka ticība dod cilvēkam pārliecību par to, ka viņš var sasniegt mērķi, nevis krist izmisumā no pirmajām neveiksmēm. Ticība cilvēkam ir vajadzīga, lai viņš nenogrieztos no ceļa vidus. Cilvēkam ir jātic, ka Radītājs palīdz visiem, pat tik maziskiem cilvēkiem kā viņš, sasniegt saplūsmi ar Viņu.

Un lai izpelnītos ticību, sākumā vajadzīgas bailes, kā sacīts „Zoar” grāmatā: „Tāpēc, ka bailes ir Bauslis, kurš ietver sevī visus Toras Baušļus un šis Bauslis ir vārti ticībai Radītājam, un atbilstoši baiļu atmodai Radītāja vaiga priekšā, vairojas arī viņa ticība Radītāja Pārvaldīšanā”. Ko nozīmē bailes Radītāja vaiga priekšā? Cilvēkam ir jābīstas no tā, ka viņš nespēs sniegt Radītājam prieku, bet nevis no tā, ka viņš pats nesaņems kaut ko (piemēram, nākamo pasauli). Tātad bailes Radītāja vaiga priekšā ir ticības vārti, tas ir, bez bailēm nevar izpelnīties ticību.

Turklāt, lai sasniegtu bailes Viņa vaiga priekšā, tas ir, bailes no tā, ka viņš nespēs sniegt Radītājam prieku, cilvēkam jāiegūst kvēla vēlme sniegt prieku, tas ir, vēlmi dot. Taču parasti cilvēks baidās kaut ko palaist garām, nesaņemt kaut ko savā labā un tai pašā laikā nebaidās, ka viņš spēs kaut ko atdot Radītājam.

Kā lai cilvēks saņem jaunu īpašību – vēlmi dot un turklāt saprast, ka vēlme saņemt savā labā viņam ļoti kaitē? Tas taču ir pretrunā cilvēka dabai. Reizēm mūsu svēto grāmatu un viedo ietekmē cilvēkam rodas bikli mēģinājumi izkļūt no egoisma varas, taču tas ir tikai dažreiz. Cilvēks nevar pastāvīgi ievērot visus baušļus ar domu par to, ka viņš to dara ne sava personīgā labuma dēļ.

Pastāv tikai viena izeja – dažiem cilvēkiem, kuriem ir neliela iespēja izkļūt no egoisma varas, sapulccēties kopā, vienā grupā. Katram šim grupas loceklim jānivelē sevi attiecībā pret citu. Katram no šīs grupas locekļiem potenciālā ir mīlestība pret Radītāju, tādējādi, apvienojoties šāda grupā un apslāpējot savu egoismu attiecībā pret biedriem, viņi radīs jaunu būtību. Un ja, piemēram, grupā atrodas deviņi cilvēki, tad šai būtībai būs 10 reižu lielāks spēks nekā bija katram atsevišķi.

Taču pastāv noteikums: ja šie cilvēki ir sapulcējušies grupā, katram no viņiem ir jādomā par to, kā apspiest savu egoismu, nevis par to, kā piesātināt savas vēlmes saņemt. Tikai tādā ceļā viņš spēs iegūt jaunu īpašību – vēlmi dot.

Un no mīlestības pret biedriem viņš var pāriet pie mīlestības pret Radītāju, tas ir, cilvēks gribēs sagādāt Radītājam prieku. Sanāk, ka vēlme dot ir ļoti svarīga un nepieciešama, bet to iegūt viņš var tikai ar biedru palīdzību. Un tad var sacīt, ka cilvēks baidās no Radītāja, tas ir, viņš baidās, ka nespēs Viņam sniegt prieku.

Tātad fundaments, uz kura var uzbūvēt svētības māju, ir likums „mīli savu tuvāko”, ar kura palīdzību var iegūt vēlmi sniegt prieku Radītājam. Pēc tam rodas „baiļu” jēdziens, tas ir, cilvēks baidās, ka viņš nespēs sniegt prieku Radītājam. Pēc tam, kad cilvēkam jau ir vārti, kurus dēvē par bailēm Radītāja vaiga priekšā, viņš var izpelnīties ticību. Un ticība ir tilpne, kurā var ienākt Šekina.

Rezultātā mums ir 3 likumi:

1. Pirmais no tiem – rabija Akivas likums, tas ir, „mīli savu tuvāko kā sevi pašu”. Un tas ir pamatu pamats, tas ir, ja tas netiek pildīts, nekāds spēks nespēs izkustināt cilvēku no tā stāvokļa, kurā viņš atrodas, jo ievērojot tikai šo Bausli, cilvēks var pāriet no mīlestības pret sevi uz mīlestību pret tuvāko, tas ir, no egoisma uz altruismu, un sajust, ka mīlestība pret sevi ir ļoti kaitīga.
2. Pēc tam pārejam pie otrā likuma, tas ir, pie bailēm Radītāja vaiga priekšā, jo, ja nav bijības, tad nav arī ticības (skat. Komentāru „Sulam”).
3. Tad pārejam pie trešā likuma, tas ir, pie ticības, un pēc tam, kad mēs izpildīsim visus šos trīs likumus, mēs izpelnīsimies to, ka sajūtīsim, kas ir Radīšanas Mērķis, tas ir, sniegt baudu radījumiem.