Par ko runāt seminārā?

Jautājums: Par ko nedrīkst un par ko drīkst runāt seminārā? Es zinu, ka kabalā mēs nerunājam par savām individuālajām atklāsmēm, par to, kā mēs jūtam Radītāju.

Atbilde: Mēs drīkstam runāt par Radītāja dižumu, bet ne attiecībā uz savām jūtām. Proti, mēs nekad nerunājam par individuālām jūtām, domām, lai nekaitētu mūsu biedriem. Es nevēlos viņiem uzspiest savu viedokli, savas jūtas, savu sapratni. Taču iedvesmu drīkstu.

Jautājums: Vai drīkst runāt izmantojot frāzes no rakstiem, ja mēs tos apspriežam? Vai labāk runāt no sevis?

Atbilde: Nevajag savu redzējumu izpaust ar frāzēm no rakstiem. Mēs no turienes varam nolasīt citātus, taču man pašam ir īsi un skaidri jāpauž savas domas, turoties pie kopīgā virziena, ka tādējādi es iedvesmoju savus biedrus un vēlos, lai viņi paceltos līdz savstarpējai saiknes un mīlestības sajūtai.

Nevajag runāt ar citātiem. Taču iesācēju grupa var tos izmantot, tāpēc ka viņiem vēl nav savas jūtas un noformējušās domas.

Jautājums: Ar citātiem runāt nedrīkst un no sirds runāt nedrīkst. Kā drīkst?

Atbilde: Saviem vārdiem, nevis ar citātiem. Tādā veidā tu tos iekšēji „sagremo” un tie kļūs tavi.

Jautājums: Vai drīkst izmantot piemērus no dzīves?

Atbilde: Drīkst, taču vēlams ne no savas dzīves. Tev cilvēkiem nav jāuzspiež individuālie piemēri. Vislabāk to darīt neattiecinot uz kādu objektu.

Replika: Ja stingri seko šiem noteikumiem, iznāk sausa runāšana: ne pajokot, ne pasmieties…

Atbilde: Protams, uz nopietniem izteikumiem nevajag reaģēt smejoties, tādējādi tu tos dzēs, pazemini to svarīgumu. Taču jokot drīkst. Gluži pretēji, visu laiku kabalisti ļoti mīlēja jokus, dziesmas, tas vienmēr ir bijis vēlami.

No nodarbības krievu valodā, 22.10.2017.

Avots krievu valodā