22. Toras būtība – „lišma”

Grāmata „Šamati”, 22. raksts

Dzirdēts 9. Sebatā (1941. g. 6. februārī)

Toras būtība „lišma” (Toras labā, Radītāja labā) ir tāda Toras studēšana, kad cilvēks mācās, lai savā izzināšanā pilnīgi precīzi zinātu, bez jebkādām šaubām, par savu zināšanu patiesumu, ka „ir tiesa, un ir tiesnesis”.

„Ir tiesa” nozīmē, ka realitāti redz tādu, kāda tā atklājas mūsu acu skatam, tas ir, mēs pārliecināmies, ka tad, ja strādājam ticībā un atdevē, tad pilnveidojamies un no dienas dienā virzāmies augšup, jo ikreiz redzam pārmaiņas uz labo pusi.

Un otrādi, ja mēs strādājam, lai saņemtu savā labā un lai gūtu zināšanas, tad redzam, ka ar katru dienu grimstam, nonākot līdz zemākajam stāvoklim, kāds tikai ir iespējams.

Un palūkojoties uz šiem stāvokļiem, redzam, ka ir tiesa un ir tiesnesis, jo, ja nepildām īstās Toras likumus, acumirklī saņemam sodu. Un tāpēc saprotam, ka ir taisnīga tiesa, tas ir, redzam, ka tieši tas ir vislabākais ceļš, kurš ir spējīgs un cienīgs novest mūs pie īstenības.

Un tāpēc tiesa tiek dēvēta par taisnīgu, jo tikai tādā ceļā var nonākt pie paredzētās pilnības. Tas ir, mēs izprotam zināšanas, pilnīgā un absolūtā apziņā, par kuru nav augstākas, ka tikai ar ticību un atdevi ir iespējams sasniegt Radīšanas Mērķi.

Tāpēc, ja studējam, lai sasniegtu šo mērķi – izzinātu, ka ir tiesa, un ir tiesnesis, tad tas tiek dēvēts par „Toru lišma”. Un šeit ir sacītā jēga: „Dižas ir zinības, kas noved pie darbības”. Pirmajā acu uzmetienā vajadzētu sacīt – kas noved pie darbībām, nevis pie darbības, daudzskaitlī, nevis vienskaitlī, tas ir, ka spēs veikt vairums darbību.

Taču lieta ir tajā apstāklī, ka studēšana paredzēta, lai viņu novestu tikai pie viena – pie ticības. Turklāt ticība tiek dēvēta par „vienīgo bausli”, „kas nosliec uz nopelnu pusi visas pasaules tiesas svaru kausu”. Ticība tiek dēvēta arī par „darbību”, jo jebkuram, kurš kaut ko izdara, ir jābūt iemeslam, kas uzliek par pienākumu veikt šo darbību saskaņā ar zināšanām. Un tas ir it kā kopējs starp prātu un darbību.

Taču, ja runa ir par to, kas stāv augstāk par zināšanām, kad zināšanas neļauj cilvēkam veikt darbību, bet gluži pretēji, tad jāatzīst, ka šādā darbībā nav saprāta, tikai viena darbība. Un tas ietver sacītā jēgu: „Tas, kurš izpildījis vienu bausli, ir laimīgs, ka nosliecis sevi un visu pasauli uz nopelnu kausa”, tas nozīmē – „diža ir studēšana, kas noved pie darbības”, tas ir, pie darbības bez zināšanām, ko dēvē – „augstāk par zināšanām”.