21. Augšupejas laiks

Grāmata „Šamati”, 21. raksts

Dzirdēts 23. Hešvānā (1944. g. 9. novembrī)

Kad cilvēks sevi sajūt garīgās augšupejas laikā, kad viņam ir iedvesma, viņš nejūt vēlmi pēc kā cita, izņemot garīgo. Šādā stāvoklī ir lietderīgi studēt Toras slepenās daļas, lai izzinātu tās iekšējo daļu.

Un lai gan cilvēks redz, ka, neskatoties uz visām viņa pūlēm izprast vismaz kaut ko, viņš vienalga neko neizzina, tomēr tādā stāvoklī ir lietderīgi pūlēties iekļūt Toras noslēpumos. Turklāt pat simtiem reižu studēt vienu un to pašu tekstu, un neizjust vilšanos, ka nekas netika saprasts, sakot sev, ka nav nekāda labuma no tādas studēšanas.

Šādai attieksmei pret studēšanu ir divi iemesli:

1. Tad, kad cilvēks kaut ko studē un tiecas izprast, viņa tieksme tiek dēvēta par „lūgšanu”. Lūgšana ir tas, ko cilvēks vēlas, pēc kā tiecas, viņa nepiepildītā vēlme, proti, tieksme, lai Radītājs piepildītu viņa vēlmi. Turklāt lūgšanas spēks tiek mērīts ar tieksmes spēku, kas pietrūkst visvairāk – uz to cilvēks arvien vairāk tiecas. Un trūkuma sajūtai atbilstoša ir arī tieksme.

Ir noteikums, ka tieši tur, kur cilvēks visvairāk piepūlas, līdz ar šīm pūlēm viņš palielina savu vēlmi un vēlas saņemt piepildījumu. Turklāt vēlme tiek dēvēta par „lūgšanu”, darbu sirdī, jo „Radītājs pieprasa sirdi”. Tāpēc tieši pēc lielas piepūles cilvēks ir spējīgs uz īstu lūgšanu.

Tad, kad viņš studē Toru, viņa sirdij ir jāatbrīvojas no citām vēlmēm un jādod spēks prātam, lai spētu apgūt studējamo. Taču, ja sirdī nav vēlmes, prāts nav spējīgs apgūt studējamo. Tāpēc sacīts: „Cilvēks mācās tikai to, pēc kā tiecas viņa sirds”.

Un lai tiktu pieņemta viņa lūgšana, tai ir jābūt pilnīgai. Tādēļ, ja pilnībā nododas studēšanai, tad līdz ar to rada sevī pilnīgu lūgšanu, kuru Radītājs pieņem un tad izpelnas atbildi. Radītājs taču dzird lūgšanu, bet ir noteikums: „Lūgšanai ir jābūt pilnīgai, lai tajā nebūtu citu vēlmju piejaukuma”.

2. Par cik cilvēks zināmā mērā ir atdalījies no egoisma un pietuvinājies „atdevei”, šādā stāvoklī viņš visticamāk ir spējīgs savienoties ar Toras iekšējo daļu, kas atklājas, pateicoties tam, ka sasniedzis līdzību ar Radītāju, jo „Tora, Radītājs un Israēls ir viens veselums”. Turpretī, ja cilvēks vēl atrodas egoistiskajā vēlmē, tad viņš attiecas uz Toras ārējo daļu, nevis iekšējo.