32. Liktenis – vēlme no augšienes

Grāmata „Šamati”, 32. raksts

Dzirdēts Truma ceturtajā dienā (1943. g. 10. februārī)

Sacīts: „Liktenis ir vēlme (ierosme) no augšienes”, tas ir, zemākais nekādā veidā nav spējīgs to kaut kā ietekmēt. Tāpēc grāmatā „Megillat Estere” par Purimu teikts: „Kauliņi ir mesti (pur)”, tas ir, noteica likteni, kad Amans apsūdz ebrejus par to, ka nepilda Valdnieka likumus.

Sacītā jēga ir tāda, ka sākotnēji garīgā verdzība sākas tam, kurš strādā ar sevi „lo lišma” stāvoklī, savā labā. Pēc tam rodas apsūdzības: kādēļ tad viņiem tiek iedota Tora un pēc tam ļauts izlabot savus nolūkus un sasniegt „lišma”, Radītāja labā – vai tad viņi ir izpelnījušies saņemt gaismu un augstāko izzināšanu?

Nāk apsūdzētājs un apsūdz: „Kāpēc viņiem dod šo augstāko izzināšanu, ar kuru viņi nav strādājuši, necentās to sasniegt, neizvirzīja to kā savu mērķi, bet visas viņu domas un mērķi bija tikai savā labā, ko dēvē par „lo lišma”?

Tādēļ ir teikts: „Grēcinieks sagatavo, bet taisnais saņem”. Sākumā cilvēks strādā kā grēcinieks, „lo lišma”, savā labā, bet pēc tam viņš izpelnas „lišma” un visi viņa darbi un pūles nonāk svētumā, atdevē, un to tad arī dēvē – „bet taisnais saņem”.

Tāpēc pastāv līdzība starp svētkiem Purim un Jom Kipur (ki-pur, kur ki nozīmē līdzīgs, proti, „līdzīgs Purimam”). Purim notiek saskaņā ar vēlmi no augšienes, bet Jom Kipur nāk no vēlmes, kas atrodas apakšā, no radījumiem, viņu grēku nožēlošanas un labošanās rezultātā. Taču tajā ir arī vēlme (ierosme) no augšienes, liktenis, kur „viens liktenis – Radītājam un viens – nešķīstajam spēkam”. Taču izvēlas – Radītājs.