39. Un viņi sašuva vīģu lapas

Grāmata „Šamati”, 39. raksts

Dzirdēts 26. Ševatā (1947. g. 16. februārī)

Lapa nozīmē ēnu, gaismas apslēpšanu, no saules. Ir divi ēnas veidi:

1. Ēna, svētuma rezultātā,
2. Ēna, grēka rezultātā.

Tas ir, pastāv divi gaismas apslēptības veidi Universā – tāpat kā mūsu pasaulē ēna rada apslēptību attiecībā pret sauli, tāpat eksistē apslēptība attiecībā pret augstāko gaismu, kuru dēvē par „sauli” un kura nāk no svētuma cilvēka izvēles rezultātā. Kā sacīts par Mozu: „Noslēpa Mozus savu seju, jo baidījās skatīties”, tas ir, ēna bija baiļu rezultāts, bailes saņemt gaismas pārpilnību, jo baidījās, ka nespēs to saņemt ar nolūku ne sevis labad, bet Radītāja labad.

Tādā gadījumā ēna nāk no svētuma izjūtas, no tā, ka cilvēks vēlas saplūst ar Radītāju, bet saplūsme tiek dēvēta par atdevi, un tādēļ viņš baidās, ka, iespējams, nespēs atdot (lielas gaismas – baudas atklāšanās rezultātā). Izrādās, ka viņš ir saplūsmē ar svētumu. Un to dēvē par „Svētuma ēnu”.

Taču ir arī grēka ēna, tas ir, apslēptība nav sekas tam, ka nevēlas saņemt, bet gluži pretēji, apslēptība notiek tieši cilvēka vēlmes saņemt sevis labad, un tāpēc gaisma izzūd. Visa svētuma atšķirība no nešķīstības, klipot, ir tajā apstāklī, ka svētums vēlas atdot, bet klipa vēlas tikai saņemt un neatdot neko. Tādēļ tiek dēvēta par „nešķīstības ēnu”.

Un nav citas iespējas iziet no šī stāvokļa, kā tikai saskaņā ar sacīto Torā: „Un sašuva vīģu lapas un izgatavoja sev jostas” (Berešit, 3). Jostas ir ķermeņa spēki, kuri tagad, pēc grēka krišanas kļuva sasieti ar svētuma ēnu. Tas ir, neraugoties uz to, ka viņiem nav gaismas, jo gaisma taču izzuda grēka rezultātā, vienalga viņi pieliek pūles strādāt Radītāja labā ar spēku, augstāku par zināšanām, tas tad arī tiek dēvēts par „spēku”.

Tādēļ sacīts: „Un izdzirdēja Radītāja balsi… un noslēpās Ādams un viņa sieva”. Tas ir, viņi noslēpās ēnā, kā sacīts par Mozu, kurš noslēpa savu seju.

Un Ādams rīkojās tāpat kā Mozus. „Un vērsās Radītājs pie cilvēka un jautāja viņam: „Kur tu esi?” Un Ādams atbildēja: „Tavu balsi es izdzirdēju dārzā un izbijos, jo es esmu kails, un noslēpos”. „Kails” nozīmē kails no augstākās gaismas. Tādēļ Radītājs viņam jautāja par iemeslu: kādēļ viņam bija vajadzīga ēna, lai paslēptos, tāpēc ka viņš ir kails? Vai šī ēna no svētuma puses, vai no nešķīstības puses? Un jautāja viņam Radītājs: „Vai no koka, no kura Es pavēlēju tev neēst, tu ēdi?” – tas ir, tava ēna ir grēka rezultātā.

Taču, ja ēna ir grēka rezultāts, tā ir pretēja svētuma ēnai un tiek dēvēta par maģiju un burvestību, kā sacīts: „Vienu pret otru (svētumu pret nešķīstību) radīja Radītājs”. Un cik ir spēka svētumā, parādīt savu diženo spēku, nebijušās iespējas un brīnumus – tādas pašas iespējas ir arī nešķīstai pusei.

Un tādēļ taisnie neizmanto šos spēkus, lai nešķīstai pusei nebūtu spēka darīt tāpat, kā viņi to dara no svētuma puses. Pret katru spēku ir taču tam pretējs.

Un tikai īpašos laikos, pie īpašiem apstākļiem Radītājs nedod nešķīstai pusei tādas iespējas un spēkus kā savai svētajai pusei. Kā, piemēram, deva Elijau Karmela kalnā, sacīdams: „Lai neteiktu, ka šis ir burvestības nodarījums”, spējīgs izdarīt augstākās gaismas apslēptību.

Tādēļ jostas tiek darinātas no vīģes lapām, no Laba un Ļauna atzīšanas koka grēka. Un šīs lapas, tas ir, ēna rodas no nešķīstās puses, jo tās cēlonis nav svētumā, kad paši tiecas sev radīt ēnu – taču ēna šeit rodas tādēļ, ka viņiem nav citas izejas, izņemot, tajā paslēpties. Šī ēna palīdz iziet no krituma stāvokļa, taču pēc tam nepieciešams sākt darbu no jauna.