41. Maza un liela ticība

Grāmata „Šamati”, 41. raksts

Dzirdēts Pesaha svētku pirmās dienas vakarā (1945. g. 29. martā)

Sacīts: „Un noticēja Radītājam un viņa vergam, Mozum”. Pesaha gaisma spēj dot cilvēkam ticības gaismu. Taču nepareizi domāt, ka ticības gaisma ir maza gaisma. Maza gaisma vai liela – atkarīgs tikai no saņēmējiem. Ja cilvēks nestrādā pareizajā virzienā, viņš domā, ka viņam ir tik liela ticība, ka var dalīties ar to ar daudziem cilvēkiem. Tad arī viņi būs tādā pilnības stāvoklī kā viņš.

Taču tas, kurš vēlas strādāt Radītāja labā patiesā ceļā, ikreiz sevi pārbauda, vai patiešām viņš ir gatavs ziedot sevi Radītājam, „no visas sirds”. Un tad viņš atklāj, ka viņam pastāvīgi trūkst ticības. Tas ir, pastāvīgi rod trūkumus savā ticībā. Un tikai tad, ja viņam ir ticība, viņš var sajust sevi esam Radītāja priekšā. Un kad sajūt Radītāja diženumu, tad var atklāt mīlestību pret Viņu no abām pusēm: no labas puses un no bargas tiesas puses.

Lūk, tādēļ tam, kurš lūdz patiesību, ir vajadzīga ticības gaisma. Un ja tāds cilvēks dzird vai redz jebkādu iespēju saņemt ticības gaismu, tad priecājas, gluži kā būtu atradis lielu bagātību.

Tāpēc tie, kuri meklē patiesību Pesaha svētkos, kad mirdz ticības gaisma, lasa nedēļas nodaļā: „Un noticēja Radītājam un viņa vergam, Mozum” – jo šajā laikā viņi var tāpat sasniegt šo stāvokli.