Dižas dvēseles divi iemiesojumi

Bāls Sulams ir dižens mūsdienu kabalists.

Ļoti grūti runāt par tik dižu cilvēku, tāpēc ka mēs nesaprotam, kas ir kabalists. Viņš dzīvo kopā ar mums un vienlaikus arī citā pasaulē. Viņš patiešām dzīvo divās pasaulēs.

Kabalistam nav juceklis. Viņš redz gan Augstāko pasauli, gan zemāko pasauli. Taču galvenais, kas viņu interesē, ir šo pasauļu mijiedarbība: kādā veidā no zemākās pasaules veikt labošanu Augstākajā pasaulē, lai šie labojumi ietekmētu zemāko pasauli un mūsu pasaule paceltos Augstākās pasaules līmenī. Tas ir katra kabalista uzdevums.

Kabalists vadās pēc vēlmes, kura viņam ir raksturīga kopīgā dvēseles sistēmā, kuru dēvē par „Ādamu”. Katram no mums ir atšķirīga sakne. To dēvē par „atskaites punktu” vai „punktu sirdī”. Un tāpēc katrs Augstāko pasauli atklāj pa savam.

Taču visi punkti sirdī šo sistēmu atklāj nosacīti vienādi. Tomēr visiem, kuri rakstīja pirms Bāla Sulama bija ļoti sarežģīti sniegt komentāru, piemēram, Zoar Grāmatai.

Taču pirms Zoar Grāmatas parādīšanās neviens nespēja uzrakstīt kaut ko tai līdzīgu, lai gan daži kabalisti zināja vairāk nekā rabīns Šimons. Taču viņi nespēja visu izklāstīt kā viņš.

Tas ir, kabalā eksistē ļoti daudz tādu nosacījumu: tu vari būt dižens, garīgi ģeniāls, taču neko nespēj aprakstīt, tevī nav šāda uzstādījuma.

Bālam Sulamam bija gan viens, gan otrs. Tas ir pārsteidzoši! Visas kabalas zinātnes vēstures gaitā praktiski nebija neviena ar šādām spējām.

Mozus bija visdižākais kabalists un tomēr viņa uzrakstītais Pentateihs izklāstīts tādā skatījumā, tādā valodā, ka katrs to traktē pa savam.

Taču to, ko uzrakstīja ARI savā darbā „Dzīvības koks” absolūti nav iespējas saprast, šeit ir nepieciešamas precīzas garīgās pasaules zināšanas un tikai tad kļūs skaidrs, par ko viņš runā. Šajā grāmatā ir izklāstīti fiziskie parametri, gluži kā fizikas grāmatā.

Tāpēc, kad ARI sāka apmācīt, tad vienīgais, kurš viņu novērtēja bija sava laika dižais kabalists Ramaks. Viņš sūtīja pie ARI visus pārējos mācekļus, uzsverot, ka tas ir kas jauns. Taču ne viņi, ne viņš pats, līdz savas dzīves noslēgumam tā arī ARI sistēmu nesaprata. Tāpēc, ka Ramaks attiecās pie iepriekšējām dvēselēm, kuras nonāca lejup mūsu pasaulē pirms ARI.

Tāpēc Bāls Sulams atklāti saka: „Viss, ko es esmu sasniedzis, es sasniedzu, pateicoties tam, ka manī iemiesojās ARI dvēsele”, proti, viņa nākamais pārdzimšanas riņķojums.

Šeit netiek domāti ķermeņi, jo to nav, gruži kā mūsu pasaules. Eksistē sašķeltas, izmētātas vēlmes milzīgā egoistiskā telpā. Šajā telpā kā rozīnītes tortē ir piestiprinātas tieksmes pēc apvienošanās, pēc saliedētības ar Radītāju. Taču mēs tās nejūtam, tāpēc ka atrodamies egoisma jūrā – mēs sēžam šajā masā un tāpēc savu egoismu nejūtam.

Katra „rozīnīte”, katrs punkts sirdī nepārtraukti piedzīvo dažāda veida izmaiņas.

Bāls Sulams ir šīs pašas ARI „rozīnītes” sekas, tās pašas ARI dvēseles, kura turpina savu darbu. To dēvē par „pārdzimšanas riņķojumu”. Proti, tā nav atsevišķa dvēsele, bet dvēsele, kura turpina savu darbu, tikai citos ārējos apstākļos, citā paaudzē.

Un, ko nozīmē paaudze? Šeit nav domāts ar mums uz mūsu planētas notiekošais. Kad daudzi punkti sirdī, dvēseles iedīgļi nepārtraukti mainās, pagaidām vēl atrodoties nepareizā savstarpējā savienojumā, viņiem šķiet, ka it kā sajūt mūsu pasauli.

Galvenais nepieciešams domāt nevis par šo pasauli, kura mums attēlojas piecos dzīvnieciskajos maņu orgānos, bet par to, kas notiek caur punktu sirdī.

Jautājums: Vai dvēselei pāriemiesojoties individualitāte saglabājas?

Atbilde: Dvēseles darbojas dažādos ārējos apstākļos. ARI nesa mūsu pasaulei „Dzīvības koku”. Nākamajā reizē atnāca tas pats ARI, kuru sāka dēvēt par Bālu Sulamu un kurš mūsu dzīvē ienesa „Desmit Sefirotu Mācību”.

Jautājums: Tas ir, Bāls Sulams ieņēma gluži to pašu vietu, ko ARI?

Atbilde: Daudz lielāku.

No nodarbības krievu valodā, 16.10.2017.