Īstenā un šķietamā vadība

Mēs redzam realitāti no sevis uz āru, atrodoties Radītājā, augstākajā spēkā, izņemot kuru nekā cita nav. Mēs eksistējam zināmā realitātē, kas ir ieskauta mūsu egoisma čaulā, caur kuru Radītāja vietā redzam kaut kādas citas ainas un formas – iedomātu realitāti, izzūdošu, īslaicīgu pasauli.

Nepieciešams censties neitralizēt šo aizsedzošo ekrānu, kurš attēlo un mūs maldina, it kā mēs redzētu lielu pasauli, un tajā kaut kādas kustības, darbības, nedzīvo, augu un dzīvniecisko dabu, cilvēkus.

Ja mums pavērsies īstenais skatiens, tad mēs ieraudzīsim patieso vadību – vienu spēku, kas darbojas visā kontinumā, labu un labu darošu. Taču, izņemot šo spēku, mēs atklāsim ārēju, falšu vadību, kuras uzdevums ir jaukt mums galvu.

Tāpēc, kad mēs pieliekam pūles, cenšoties atklāt īsteno vadību, tad redzam dažādas iespējas šo apmānu apiet un aiz tā saskatīt patiesību, izsisties cauri aizsegiem, kas stāv mūsu ceļā, lai atklātu, ka to visu ir paveicis Radītājs, viens kopīgs spēks un neviens cits.

Augstākais spēks ne tikai darbojas ap mums, veidojot starp mums un sevi dažādus tēlus, šķēršļus, veselu Radītāja apslēptības pasauli. Šis spēks atrodas arī mūsos, veidojot visas mūsu domas, vēlmes un pat to, ka es tagad par to runāju, pats to neredzot, ka tas ir sūtīts no Radītāja.

To visu mums ir nepieciešams iztēloties, atklāt un sākt dzīvot ar šādām sajūtām, līdz mēs absolūti sevi identificēsim ar Radītāju. Visus traucējumus nepieciešams pieņemt kā palīdzību, lai mēs atklātu Radītāju, kas darbojas realitātē: gan manī, gan ārpus manis.

„Lai cilvēks palīdz tuvākajam” atklāt sevi augstākajā spēkā, cenšoties katru sekundi to saskatīt un redzēt, ka visas mūsu domas un vēlmes, visas sajūtas nāk tikai no Radītāja un ne no kāda cita avota.

Šāda atklājuma sākumu dēvē par „garīgo iedīgli”. Cilvēks sevi anulē, atklājot, ka viss nāk no viena avota, kura iekšienē atrodas viņš pats kā mātes klēpī. Taču izņemot to nekas cits neeksistē.

Un, tiklīdz mēs šādu stāvokli sasniedzam, nekavējoties parādās traucējumi, kurus pārvarot un visu saistot tikai ar Radītāju, mēs sākam virzīties uz priekšu pa „deviņiem grūtniecības mēnešiem”. Un šādi nepārtraukti, līdz pat galīgai labošanai.

Sešu tūkstošu gadu laikā mūsos atmostas sabojāta vēlme, kuru izlabojot mēs atklājam Radītāju. Rezultātā mēs sasniedzam labošanās noslēgumu, nosakot visās savās sajūtās, ka „Nav neviena cita, izņemot Viņu”.

No rīta nodarbības, 05.10.2018.

Avots: www.laitman.lv