Melnie burti uz baltās gaismas fona

Jebkurai gaismai pasaulēs ir jābūt savai izplatījuma robežai, lai attēlotu gaismas darbību, ir jābūt gan tās pievilkšanai, gan arī ierobežojumam. Šiem diviem spēkiem ir jādarbojas vienlaicīgi.

Jebkuras sajūtas caur mūsu maņu orgāniem mēs tāpat saņemam ar ierobežojuma starpniecību, tāpēc ka objekta virsma vai skaņas, gaismas vilnis saduras ar mūsu uztveres orgānu, kas ierobežo tā izplatīšanos un tāpēc arī spēju sajust.

Baltais fons ir vienkāršs, bez jebkādām atšķirībām un tāpēc mēs šo gaismu neuztveram. Tas, ko esam spējīgi atšķirt, var tikt izpausts tikai ar ierobežojumu palīdzību attiecībā uz baltās gaismas izplatīšanos. Baltās gaismas ierobežojuma veidi un pakāpes tiek dēvēti par burtiem. Mēs redzam uz baltā fona melnas robežas un izzinām tikai šos melnos ierobežojumus.

Jebkurš burts (nav svarīgi no kādas valodas ņemts) sastāv no melnās krāsas, tas ir, vēl nelabotās daļas un baltā izplatījuma, uz kura tas ir uzrakstīts. Jebkurš burts izveidots starp melnā un baltā kontrastu.

Tādējādi mūsu apziņā tas pauž atšķirības pakāpi starp Radītāja un radījuma īpašībām. Radītāja īpašības ir absolūti baltas, mēs tās neuztveram; radījuma īpašības mēs graduējam atbilstoši tam, kā mēs sevi sajūtam attiecībā pret Viņu. Tieši absolūti baltā samērs ar zināmu melnā daļu pauž burtus un simbolus; tieši

šī korelācija arī pauž cilvēka sapratni. Tikai tādā veidā mēs spējam sevi sajust, mūsu savstarpējo saikni un atšķirību no apkartējās gaismas.

Mēs neesam spējīgi sajust stāvokļus, kuros ir tikai melnais (kad redzam tikai sevi) vai tikai baltais (kad redzam tikai Radītāju). Visas mūsu jūtas, jebkuras sajūtas ir veidotas uz kontrastiem. Tāpēc, balstoties uz alfabētu, kas eksistē jebkurā valodā, var aprakstīt jebkurus stāvokļus, augšupeju un nākšanu lejup.

Visu kabalu var pārrakstīt jebkurā valodā. Taču, sasniedzot Bezgalības pasauli, burti izzūd, jo burtu melnā īpašība – radījuma īpašība – kļūst identiska gaismai, tā neatšķiras no Radītāja īpašībām.

Rodas jautājums: ja vēlmes neizzūd, tad kā mēs varam runāt par burtu izzušanu? Burti izzūd, jo burts veidots, pamatojoties uz Radītāja un radījuma savstarpējo atšķirības sajūtu. Atšķirības izzūd, tāpēc izzūd arī burti. Būdami informācija par Radītāju, burti izzūd tad, kad informācija kļūst bezgalīga, absolūti pilnīga, kad to nav iespējams atspoguļot kāda ierobežojuma veidā – burtu veidā. Zināšanas kļūst tik apjomīgas, ka tās nav iespējams attēlot vai paskaidrot ar mūsu aprobežoto valodu, jo valoda veidota, balstoties uz ierobežojumiem.

Burti, simboli, valoda kalpo garīgo zināšanu nodošanai, izzināšanai. Katra alfabēta ikvienā burtā ir savs garīgais jēdziens, jo ar burtu palīdzību cilvēki nodod savas sajūtas.

Jebkuras sajūtas (ne tikai cilvēciskās, bet arī dzīvnieciskās) ir Radītāja neapzināta sajušana. Neviens to nesaprot, taču patiesībā, kad, piemēram, dzejnieks raksta dzeju, aprakstot savu mīlestību pret sievieti, bērniem, sauli, gaismu, aprakstot savus pārdzīvojumus, viņš pauž gaismas sajūtu, kas izraisa uz viņu ietekmi.