Ravs Ābrams Īzaks Koens Kuks (1865–1935)

No Starptautiskās Kabalas akadēmijas izdevuma
“Laimes meklējumos“, OTRĀ DAĻA. Dižie kabalisti.

“Klausieties mani, manas tautas dēli. Jūtot ar visu sirdi, no dvēseles dziļuma es saku jums: jūsos visa mana dzīve”. (A.Kuks, “Hadarav”)

Ābrams Īzaks Koens Kuks, pirmais galvenais Izraēlas rabīns, ir viena no spilgtākajām personībām visas ebreju tautas vēsturē. Nenovērtējams ir viņa ieguldījums nacionālajā ideju krātuvē, likumdošanā un kultūrā. Ievērojams garīgais līderis, spožs domātājs, lielisks dzejnieks, viņš ierindojams starp ievērojamākajiem pedējo paaudžu gudrajiem.

Tomēr pirmām kārtām, Ābrams Kuks bija dižens kabalists, kurš veltīja visu savu dzīvi kopības idejas izskaidrošanai. No augstas garīgās izpratnes pakāpes viņš aicināja visu ebreju tautu apvienoties nevis materiālos centienos, bet gan mūsu savstarpējās garīgās sasaistes atjaunošanā.

Izraēlas tautas iekšējā atdzimšana, dabiski nozīmējoša visu tās atsevišķo daļu apvienošanos, Kukam bija obligāts nosacījums valsts tapšanā. Ne reizi vien viņš atkārtoja, ka Izraēlas zemes atdzimšana notiks tikai pateicoties iekšējais saiknes izveidei starp mums. Un īstenot to var tikai ar kabalas zinātnes palīdzību.

Savā grāmatā “Orot Kodeš” viņš rakstīja: “Kabalas zinātne nes mums atbrīvošanos. Ar tās palīdzību Izraēlas tauta atgriezīsies savā zemē”.

Pamosties un apvienoties

1903.gadā, kad ravs Kuks atbrauca uz Palestīnu, valsts ebreji bija ļoti škirti. Katrs centās nosargāt tikai to, ko bija atvedis sev līdzi no valsts, no kuras bija ieradies un ne ar vienu negribēja būt pazīstams. Ābrams Kuks nevarēja smierināties ar šo vispārējo sadrumstalotību un veltīja sevi gandrīz neizpildāmai misijai: apvienot tautu vienā domā, vienā vēlmē.

Viss mūsu darbs ir vērsts tikai uz visu Izraēla tautas kopienu apvienošanu un mūsu paaudzē esošās sķelšanās pārvarēšanu.

– Ā, Kuks “Igrot”

Ar savu garīgo izpratni viņš redzēja, ka atgriežoties Izraēlas zemē, mēs esam atgriezušies no ārējās trimdas, lai arī iekšējā trimda joprojām šķir mūs un ir visu mūsu likstu sakne. Dižais kabalists aicināja mūs atgriezties savā sākotnē, tajā garīgajā līmenī, kurā mes atradāmies līdz Pirmā Tempļa sagrūšanai, un dzīvot mīlestībā un kopībā.

Ne reizi vien viņš norādīja, ka ebreju tautas spēks ir mūsu apvienībā un, ka vienotība un garīgums būtībā ir vienoti jēdzieni. Tikai vienotībā mēs atkal pacelsimies uz garīgo līmeni un dzīvosim savā zemē mierā.

Mīlestība un pasaule

Ābrams Kuks mīlēja ebreju tautu un pasauli kopumā. Mīlēja patiesi un bez ierunām, kā māte mīl savu dēlu. Visiem spēkiem viņš centās ar šo mīlestību  mūs apvienot , jo zināja, ka tikai tā atnesīs patiesu laimi un vienlīdzību starp mums.

Varētu savākt visu cilvēci kopā, lai es varētu visus apskaut.

– Ā.Kuks, “Hadarav”

Viņš apgalvoja, ka mīlestība – tā ir garīga īpašība, kuru var iegūt tikai ar kabalas zinātnes metodikas palīdzību: “Kabala māca mums pasaules vienotību un to, kā iet šo gaišo ceļu bez traucēkļiem” (Ā.Kuks, “Orot Kodeš”)

Pats galvenais – apgūt slēpto zinātni

Ābrams Kuks ieņēma dažādus sabiedriskos amatus, taču vienmēr atkārtoja, ka vēlās tikai vienu: apgūt slēpto gudrību – kabalas zinātni, visu pamatu pamatu: “Es jūtu milzīgu baudījumu no slēpto zināšanu gūšanas. Mans galvenais mērķis ir to atklāšana. Visas pārējās manu spēju pielietošanas lietas ir sekundāras attiecībā pret manu būtību.” (A. Kuks, “Arpilej toar”)

Kuks centās mūs piesaistīt kabalas zinātnes noslēpumiem un vairākkārtēji kritizēja tos, kas pretojās tās izplatīšanai masās. Viņš zināja, ka tikai Visuma noslēpumu atklāšana novedīs tautu vienotībā un laimē: “Mūsu dzīvē mums nepieciešams tikai viens – apslēpto noslēpumu atklāšana. Pateicoties tam, mēs izzināsim sevi, savu slēpto būtību” (A.Kuks, “Raksti”)

Ir tuva tā diena, kad visi uzzinās un atzīs, ka Izraēlas un visas pasaules glābšana ir atkarīga tikai no kabalas, slēptās gaismas zinātnes, kas izskaidro Toras noslēpumus saprotamā valodā – atklāšanas

– Ā. Kuks “Igrot”

No Ābrama Kuka un Bāla Sulama laikiem ir pagājušas desmitgades, tomēr šodien viņu padomi mums ir aktuāli un nepieciešmi, kā vēl nekad. Jo divu dižo kabalistu darbos ir aprakstīts vienīgais iespējamais ceļš vienotības, drošības un miera sasniegšanai kā mūsu valstī, tā arī visā pasaulē.

Par laimi, mēs vēl joprojām varam mainīt mūsu likteni uz labu. Mums priekšā ir pagaidām vēl neizzināts ceļš. Un viss, kas mums ir jāizdara – plaši jāatver sirdis un saprāts, lai padarīto to par savas dzīves ceļu.