Sievietes garīgā loma, 2. daļa

Vīrišķās un sievišķās sākotnes savietošana

Tieši no vīrieša un sievietes piedzimst auglis. Taču tikai no vīrieša vai tikai no sievietes nekas nevar piedzimt.

Par vīrišķo sākotni dēvē atdeves spēku, par sievišķo sākotni – saņemšanas spēku. Taču auglis ir labie darbi, kuros dzīvos dzīvības gars. (Rabašs, „Dargot Sulam”, 259. „Tieši no vīrieša un sievietes”)

Vīrišķā sākotne ir nolūks dēļ atdeves, sievišķā sākotne ir vēlme saņemt. Ja tie savstarpēji savienojas, tad notiek to pareizs savietojums. Un iznāk, ka tad, kad vēlme saņemt un virs tās nolūks dēļ atdeves savstarpēji mijiedarbojas, tie spēj sevī atklāt Radītāju, tas ir, veikt vislabāko, visaugstāko darbību, kāda mūsu pasaulē ir radījuma varā.

Neviens vīrietis un neviena sieviete nespēj to izdarīt atsevišķi. Tikai pareizi kombinējot vīrišķās atdodošās un sievišķās saņemošās īpašības tie spēj īstenot saņemšanu dēļ atdeves, tas ir, no sevis izveidot līdzību Radītājam. Citādā veidā neviens no viņiem nav pilnīgs.

Jautājums: Kāds ir vīrišķās un sievišķās sākotnes pareizs savietošanas princips?

Atbilde: Saskaņā ar kabalas mācību katrā no mums ir vīrišķā un sievišķā sākotne. Cilvēkam nepieciešams strādāt tā, lai viņa vēlme saņemt būtu pilnīgi zem nolūka atdot (dēļ atdeves). Un tad iznāks pareiza mijiedarbība.

Mums nepieciešams saprast, ka runa nav par sievieti un vīrieti, bet tieši par pareizu šo sākotņu mijiedarbību cilvēkā.

Taču no otras puses, ja mēs runājam par ģimeni, par pareizām vīrieša un sievietes attiecībām, tad runājam par viņu skaidru savu īpašību izpratni, kad sievietes īpašības un vīrieša īpašības kombinējas tā, ka patiešām dod garīgu augli. Katru reizi viņi dzemdina no sevis nākamo stāvokli un to dēvē par viņu bērna piedzimšanu.

Turpinājums sekos…

No nodarbības krievu valodā, 08.03.2020.

Avots krievu valodā