Šimons bar Johajs

Pēc Otrā Tempļa nopostīšanas, pilnīgas izraidīšanas no garīgās pasaules un krituma mūsu pasaulē, nāk klajā „Zoar Grāmata” – kabalistiskais avots, kas uzrakstīts īpašā valodā.

Interesanta ir šīs grāmatas radīšanas vēsture: mūsu ēras otrajā gadsimtā šo darbu sarakstīja viedais rabīns Šimons bar Johajs.  Viņš to radīja kopā ar   saviem skolniekiem, atrodoties alā. Kopā bija desmit mācekļi, atbilstoši desmit augstākajiem pamatspēkiem, kas dēvēti par „desmit sefirot”. Viņi  uzrakstīja  šo grāmatu un noslēpa, jo tai bija jāatklājas tikai pēc 2000 gadiem, tas ir, mūsdienās.

Tīras nejaušības dēļ grāmata tika atklāta iepriekš, atsevišķu lapu  veidā  nonākot  pie XIII gadsimta spāņu kabalista Mozus de Leona²⁴. No šiem fragmentiem arī tika sakopota mums šodien pazīstamā „Zoar Grāmata”.

Nonākušais līdz mūsdienām „Zoar Grāmatas” variants ietver sevī Piecu Mozus  grāmatu tikai atsevišķu nodaļu kabalistiskos komentārus. Tajā veidā,  kādā  to uzrakstīja rabīns Šimons, grāmata sevī  ietvēra  komentārus  visiem Praviešu tekstiem un visiem Svētajiem Rakstiem, tas ir, darbs bija divdesmitreiz apjomīgāks. Par to savā grāmatā „Gudrības augļi” stāsta Bāls Sulams.

„Zoar Grāmata” no cilvēces tika slēpta kopš mūsu ēras otrā gadsimta, kad to radīja rabīns Šimons, līdz XIII gadsimtam, kad tā nokļuva  spāņu  kabalista  Mozus  de Leona rokās.

Tas bija ļoti bagāts cilvēks, viņš nopirka grāmatu un glabāja to pie sevis,  pēc  viņa nāves atraitne grāmatu pārdeva. Viņa nezināja šī darba patieso  vērtību. Grāmatu iegādājās izdevējs, viņš atzina to  par  pietiekami  interesantu,  lai  publicētu. Acīmredzot, tajos laikos, tāpat kā arī mūsdienās, bija pieprasījums pēc mistiskiem darbiem. Izdevējs sāka to pavairot, un tādā veidā „Zoar Grāmata” atklājās.

Mozus de Leons bija izcils kabalists un zināja,  ka  „Zoar  Grāmatu”  nedrīkst atklāt, taču pēc viņa nāves grāmata nenonāca kabalas rokās. Tā aizsākās tās  ceļojums  pasaulē. Pamatojoties uz šo darbu, uzauga vairākas teksta pētnieku paaudzes: arābu, kristiešu, jūdu. „Zoar Grāmata” deva lielu grūdienu visas cilvēces attīstībai.

Kāpēc „Zoar Grāmata” tika slēpta? Tāpēc, ka divu tūkstošu gadu garumā cilvēce atradās pakāpeniskā iekšējās attīstības stāvoklī. Mēs zinām, cik lēni evolucionē sabiedriskās formācijas: beidza pastāvēt Antīkā pasaule un veidojās Viduslaiku sabiedrība, pēc tam, kad Viduslaiki sevi izsmēla, sākās Apgaismības laikmets un pakāpeniski, soli pa solim sāka attīstīties mūsdienu sabiedrība. Tas viss  prasīja milzīgu laika posmu un, egoismam pastāvīgi  progresējot,  cilvēce  nedrīkstēja attīstības periodā maldīties pa  Augstākajām sfērām,  kuras  jebkurā  gadījumā  tā nebija spējīga apzināties, sev pielāgot un pareizi izmantot.

„Zoar Grāmata” ietvēra absolūti visu kabalas gudrību ļoti augstā līmenī. Tā tika uzrakstīta pirms iziešanas no  garīgās  izzināšanas  stāvokļa,  nonākot garīgajā trimdā,  lai 2000 gadu garumā „nogulētu” kopā ar cilvēci pilnīgā atrautībā no garīgās izzināšanas, no Augstākās pasaules sajūtas, lai, kā  pareģo  pati  grāmata,  no  1995. gada atklātos cilvēkiem.

Nākamais kabalas attīstības posms – apslēptais. Tas ir Antīkās pasaules laiks, pārejas periods uz viduslaikiem. Cilvēce snauž, taču tās egoisms pastāvīgi progresē.