Cits skats uz realitāti
Mans draugs Horācij, šajā pasaulē ir daudzas lietas, par kurām mūsu viedie nespēja pat iedomāties.
Šekspīrs
Lai izmantotu galvas smadzeņu spēku, nav nepieciešams zināt fizikas likumus vai izprast realitātes būtību: mums nav obligāti jāzina karburatora vai aizdedzes sistēmas uzbūve, lai vadītu automašīnu. Tikai nedaudzi saprot automašīnas mehāniku, un tas netraucē lielai cilvēku daļai tās vadīt. Tieši tāpat notiek ar smadzeņu spēku – jebkurš var apgūt šīs sistēmas pamatus un veiksmīgi pielietot tos praksē, ikdienas dzīvē.
Mēs sāksim ar realitātes būtības apgūšanu un īpaši pārsteidzošiem atklājumiem, kas veikti zinātnē pēdējo divdesmit gadu laikā. Šie atklājumi ļaus labāk izprast, kā smadzenes veido savu personīgo realitāti. Tie skaidro, kāpēc vizualizācija vai domu iztēle nav vienkārši nevajadzīgi sapņi, bet ir radošs process, kas cilvēkam palīdz kontrolēt un virzīt enerģētisko plūsmu, kas spēj salīmēt lietas, pārvērst šķidrumu tvaikā vai izraisīt sēklu uzbriešanu un augšanu.
Apzinoties šo enerģētisko plūsmu būtību, jūs nonāksiet pie smadzeņu darbības būtības izpratnes un redzēsiet, ka iedvesma, lūgšana un intuīcija nav kas pārdabisks, bet pakļaujas likumiem, kuri var tikt izmantoti pēc cilvēka gribas. Tāpat kā visu, kas cilvēkam zināms Visumā, smadzeņu spēkus vada likumi. Ja tos neietērpt zinātniskajā terminoloģijā un attēlot pieejamā veidā, tos spēs saprast ikviens.
Mūsdienu fizika izskata Visumu kā bezgalīgu nedalāmu dinamiskās aktivitātes tīklu. Tas ne vien dzīvo un pastāvīgi mainās – visas tā sastāvdaļas ietekmē viena otru. Primārā līmenī Visums izskatās viendabīgs un nedalāms – tāds kā neizmērojama enerģijas jūra, caururbjošs katru priekšmetu un katru darbību. Mēs neesam atsevišķi elementi, bet gigantiska vienota veseluma daļas.
„Kad noplūc zāles stiebriņu, nodreb Visums”. Seno Upanišadu frāze
Mūsdienu fizika ir mainījusi savus uzskatus par materiālo pasauli. Šodien neviens vairs neapgalvo, ka daļiņas sastāv no kādas pamatsubstances: tās uzskata par enerģijas kūli. Tas spēj veikt negaidītus pārvietojumus, tā dēvētos „kvantu lēcienus”, dažos gadījumos darbojoties kā vienots veselums, bet citos – kā tīras enerģijas viļņi. Realitāte plūst, nekas nav pastāvīgs, viss ir daļa no modeļa, kas atrodas pastāvīgā kustībā. Pat klints ir nevaldāmās enerģijas „danča” rezultāts. Visums ir dzīvs un dinamisks un mēs paši, atrodoties tajā un būdami tā daļa, esam dzīvi un dinamiski.
Leave a Reply
Want to join the discussion?Feel free to contribute!