Kustība uz integrālu realitāti

„Desmitnieks” ir viss, kas eksistē visā realitātē, visās pasaulēs. Viss radījums, kas attīstījās no četrām tiešās gaismas stadijām, tiek dēvēts par vienu „desmitnieku”.

Bezgalības pasaules Malhut, kurā ir desmit apaļas sefirot pilnas ar bezgalības gaismu, ir desmitnieks. Izņemot to, nekā cita nav. Taču Radītājs ir bezgalības gaisma, kas šo desmitnieku, Malhut piepilda.

Pēc tam šī sistēma no desmit apļiem, sefirot iziet visa veida izmaiņas. Radīšanas programma šo desmitnieku virza no apaļa, vienveidīga stāvokļa uz sašķeltību.

Gluži kā aprēķinot integrālu, vispārējais lauks tiek sadalīts bezgalīgā skaitā kvadrātu, tā arī šeit, sistēma no desmit „apļiem” tiek sašķelta, lai sadalītu darbu starp daudziem cilvēkiem, starp visām sistēmas daļām, lai katrs izpildītu savu melno darbu un līdzinātos Radītājam. Tāpēc, ka nav iespējams izpildīt visu darbu uzreiz vienā piegājienā.

 

Sistēma no „integrālas” pārvēršas par „diferenciālu”, kurā darbs notiek pa daļām. Desmit darba etapi tiek sadalīti pa piecām pasaulēm un papildus dalās arvien vairāk un vairāk.

Katrs no mums savā šūniņā veic kaut kādu darbu. Taču rezultātā visas šī darba daļas no jauna integrējas, savienojas vienā integrālā darbā, gluži kā integrāls no nulles līdz bezgalībai.

Visas šīs sašķelšanās, samazināšanās, kritumi notiek tāpēc, lai ļautu katrai daļiņai atklāt bezgalību visā tās pilnībā no savām individuālām īpašībām.

Pirmajā stāvoklī to nebija iespējams izdarīt, tāpēc ka mēs visi bijām savstarpēji viens otrā iekļauti integrālā, bezgalīgā formā. Nav iespējam sašķelt radījumu, kurš ir pretējs Radītājam, lai tas spētu veidot Radītāju no savas pretējības, un atstāt to „apaļu”. Tāpēc, ka aplis ir pilnība – neliels Radītājs vai lielāks Radītājs.

Tāpēc nākas šo apli sašķelt, lai katrai lauskai dotu dažādas īpašības, puses, stūrus, tas ir, ierobežojumus. Un tagad no šiem ierobežojumiem viņam ir jāsāk izzināt mūžību, pilnību, integritāti, visu saikni ar visiem. Tas sniedz Radītāja sajūtu un īstu pilnību. No tā sastāv viss mūsu darbs.

Nepieciešams tiekties no 1. stāvokļa caur 2. stāvokli uz 3. stāvokli. Labošanās sākas no tā, kad mūsu acu priekšā parādās, organizējas desmitnieks. Proti, labošanās sākās no Ābrama, un tagad katrs no mums kādā brīdī nonāk tādā vietā, kur viņam ir desmitnieks. Tādējādi sākas kustība uz integrālu, augstākā spēka īsto sistēmu.

Nepieciešam pie šādas realitātes uztveres pierast. Tas ļoti palīdz prātam pakļaut jūtas, gluži kā slimais saņem rentgenuzņēmumu, pret kuru nestrīdēsies – tas ir fakts, nākas dzert zāles un ārstēties. Šī ir objektīva realitāte, kura ir augstāk par mūsu emocijām un nepieciešams ar to strādāt.

No nodarbības par tēmu „Kabalas zinātnes izplatīšana”, 12.09.2018.

0 atbildes

Atstāt komentāru

Gribi pievienoties sarunai?
Laipni lūdzam pie mums!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *