Grupa – mans garīgais kamertonis

Nav iespējams pa tiešo izmērīt mūsu attieksmi vienam pret otru, vai attieksmi pret Radītāju, – tikai attiecībā pret neatkarīgu etalonu, kas neatrodas ne Radītājā, ne mūsos, bet atrodas pa vidu. Šajā etalonā, kas atrodas starp mums, mēs varam atrast to, kas mūs savieno un atdala.

Šis etalons ir grupa. Ja es pieķeros biedriem grupā, tad atbilstoši tam atklāju sevi saliedētībā ar Radītāju. Grupa man sniedz iespēju izmērīt konkrētus parametrus: „augstumu” un savas mīlestības un naida „svaru”, caur ko es sasniedzu saliedētību ar Radītāju.

Spriežot pēc mana saliedētības mēra ar desmitnieku, es spēju noteikt savu piepildīšanās mēru ar gaismu. Tāpēc, ka pašu gaismu man nav iespējas izmērīt, tikai pastarpināti caur grupu. Caur kopīgo vēlmi grupā es sāku sajust to piepildošo gaismu.

Es spēju sajust baudu tikai savās vēlmēs, taču tas ir nepietiekoši. Man ir nepieciešams pārbaudīt, kā caur šo vēlmju baudu es savienojos ar to, kurš šīs vēlmes piepilda, un kuru piepildu es. Tāpēc ir nosacījums, ka „No mīlestības pret biedriem nonākam pie mīlestības pret Radītāju”.

Mēs nevaram spriest par pašu gaismu, tikai par tās piepildītajām vēlmēm. Kā netiek runāts par pašu elektrību, bet tikai par elektrības izpausmēm. Zīmīgi, ka elektrība iet nevis pa vada iekšieni, bet ap to.

Tāpēc grupa ir absolūts etalons manai saliedētībai ar Radītāju, gluži kā kamertonis, pēc kura vērtē stīgas skaņu muzikālā instrumentā. Iekams es nepieskaršos stīgai un tā nav sākusi skanēt, par to nav iespējams neko pateikt. Tikai pēc vēlmēm (kelim) iespējams spriest par gaismu.

Tam piemērs ir notis, pēc kurām spriež par melodiju. Notis apzīmē, kuras stīgas nepieciešams skart vai kurus taustiņus spiest. Tā ir vēlmju partitūra, ar kurām mēs strādājam, lai sevī sadzirdētu mūzikas skaņas. Nots apzīmē nevis pašu skaņu, bet instrumentu, kurš to rada. Tāpēc izzinot saiknes instrumentus ar grupu, mēs sasniedzam saliedētību ar Radītāju.

No rīta nodarbības, 27.08.2018.

Avots: www.laitman.lv