Kā saistīt garīgo ar materiālo

Tad, kad runa iet par Augstāko pasauli, kas nav atkarīga no laika, vietas, kustības, mums nav vārdu, lai varētu to aprakstīt, jo mūsu vārdnīca veidota, balstoties uz mūsu pasaulīgo maņu orgānu sajūtām.

Par Augstāko pasauli dēvē pasauli, kas atrodas ārpus pieņemtajam atainojumam, ietverošam sevī „laiku, vietu, kustību”. Ārpus šīm kategorijām mēs nespējam izprast ne savu eksistenci, ne arī kādas izmaiņas, neko sevī un ārpus sevis. Ņemot vērā, ka mūsu vārdnīca pilnībā veidota no mūsu dzīves (laika, vietas un kustības ietvaros), tā nespēj aprakstīt, ko nozīmē eksistence ārpus šīm trim kategorijām.

Patiesībā šie trīs parametri – laiks, vieta, kustība – nepastāv. Šīs trīs koordinātes eksistē tikai mūsu sajūtās, ar tām mēs uztveram Universu. Tas automātiski mums izkārtojas šajos trijos iedalījumos: laiks, vieta, kustība. Ja mēs

novirzīsimies no šiem jēdzieniem, ja šie posmi izzudīs, tad mēs vairs nezināsim, ko iesākt ar pasaules ainu: mēs pārtrauksim to sajust. Tāpēc nekādus vārdus, kas attēlotu garīgo, mēs nezinām, mums par to nav nekādas iztēles.

Vai iespējams garīgo ievilkt laika, vietas, kustības koordinātēs? Nē, nav iespējams. Vai iespējams cilvēkam pacelties augstāk par šīm koordinātēm un sajust eksistenci, dzīvi ārpus šiem trijiem posmiem, šiem trim parametriem? Jā, ir iespējams. Rodas jautājums: kā saistīt sajūtas ar laika, vietas, kustības parametriem, šajos noteiktajos, stingrajos posmos, ar dzīves sajūtu ārpus šiem jēdzieniem? Ne citādi, kā caur sakni un zaru. Taču, kādā veidā aprakstīt Augstākās pasaules sajušanas izpēti? Kā atklāt augstākās zināšanas ar vārdu palīdzību, rakstiski, grāmatā, kā tas pieņemts jebkuras zinātnes pētniecībā?

Šeit mums patiešām ir saskare ar īpašu zinātni, ar īpašu informācijas pieraksta veidu un ar īpašu tās atveidošanas formu. Nepieciešams radīt cilvēkā speciālus instrumentus, lai viņš varētu atveidot zināšanas, kas tiek viņam nodotas ar pierakstu palīdzību. Viņš nesapratīs un nespēs atveidot šos pierakstus līdz brīdim, iekāms neizveidos sevī kelim (vēlmes), adekvātas tām, kas piemīt tiem, kuri šīs zināšanas vēlas viņam nodot.

Zināšanu nodošanai ir jābūt precīzai. Ja valodā būs neprecīzs kaut viens vārds, kurš netiks pareizi izmantots vēlamajam mērķim, zinātnes apguvējs momentāni sapīsies, jo tādā veidā tiks sagrozīts viss jēdziens kopumā.

Mūsu pasaulē nav tādu vadības objektu un spēku, kuri nenāktu no savām saknēm Augstākajā pasaulē, viss, kas atrodas mūsu pasaulē, sākas Augstākajā pasaulē un pēc tam pakāpeniski nonāk lejup mūsu pasaulē. Kabalisti atklāja sev valodu, ar kuras palīdzību viņi viens otram var nodot savas izzināšanas rezultātus mutiski un rakstiski, no paaudzes uz paaudzi.

Tas kļuva iespējams tāpēc, ka pastāv precīza saikne starp sakni Augstākajā pasaulē un tās zaru zemākajā pasaulē. Šo saknes un zara saikni, kas atrodas Radītāja varā, mēs nespējam uztvert, jo tā nonāk lejup no augšienes uz leju.

Kabalisti aizguva zaru nosaukumus no mūsu pasaules, kurā katrs vārds it kā ar pirkstu norāda uz savu augstāko sakni, kas atrodas Augstākajā pasaulē un savai zinātnei izraudzīto īpašo valodu nosauca par „zaru valodu”. Tā ir derīga  jebkurai lietošanai. Kāpēc šī valoda tiek dēvēta par zaru valodu? Tāpēc, ka vārdi tiek ņemti no zariem mūsu pasaulē.

Tādējādi kabalas grāmatās sastopami pasaulīgie apzīmējumi, kas sveši vispārpieņemtajiem. Pēc tam, kad kabalisti jau izvēlējās zaru valodu (tas ir, precīzu cēloņa atbilstību tā sekām), lai ar tās palīdzību atspoguļotu Augstākās pasaules izpēti, viņi nevar izlaist no aprites kādu zaru, neizmantojot to sava pasaulīgā nosaukuma dēļ. Tāpēc, ka mūsu pasaulē nav cita zara, lai varētu to izmantot izlaistās saknes vietā.

Tāpēc kabalā satopami daudzi cilvēka ķermeņa daļu un ķermeņa procesu nosaukumi. Patiesībā visa fizioloģija ir garīgā fizioloģija, tā izriet no garīgajām saknēm tāpat kā mūsu ķermenis. Tādējādi citas valodas nav, patiesībā to nevar izvēlēties vai izdomāt kādā citādā veidā. No kurienes vēl mēs ņemsim vārdus un apzīmējumus, ar kuriem būtu iespējams kaut kam piešķirt nosaukumu Augstākajā pasaulē?

Mēs, protams, varētu izmantot ciparus un ar tiem visu apzīmēt. Pastāv 125 vai 6000 pakāpienu, ir 5 pasaules, ir parcufim, sefirot, visas detaļas tajos: to visu varētu precīzi graduēt ar skaitļiem. Vai arī visu apzīmēt tikai ar vārdiem, kuri neeksistē mūsu pasaulē, atbilstoši sefirot nosaukumiem, kaut gan daļēji arī tie ņemti no mūsu pasaules, taču var izdomāt kādus nosacītus apzīmējumus.

Ja mēs tā rīkotos, mums vairs nerastos saikne ar saknēm caur zariem, taču pats galvenais, ka mūsu valoda būtu derīga tikai kabalistiem, kuri Augstāko pasauli ir jau sev atklājuši. Turpretim, ja mēs izmantojam zaru valodu Augstākās pasaules vispārējam aprakstam, mēs varam ar šo valodu aprakstīt Augstāko pasauli tādā veidā, lai zināmā mērā tā kļūtu saprotama visiem, tāpat kā Pentateiha, teiksmu, ticības mācību un citu veidu tekstu izklāsme. Tie ir derīgi cilvēkiem, kuri pilnīgi nesaprot, par ko tiek rakstīts un kuriem nav mērķa šādu izklāstu izprast, tomēr, uztverot garīgos jēdzienus tādā ārējā izskatā, caur mūsu pasaules ietērpu, viņi jebkurā gadījumā pamazām virzās uz priekšu.

Zaru valoda darbojas visos cilvēka attīstības līmeņos. Kabalisti to izmanto pieņemtās, kodētās valodas vietā, kas derīga tikai kabalistiem zinātājiem, kuri atrodas jau izzināšanas procesā.