Grāmata „Šamati”, 7. raksts Dzirdēts 1943. gadā Ja cilvēks sevi pieradina kādai lietai, šī lieta kļūst viņam ierasta un jebkurš ieradums var kļūt par cilvēka otro dabu. Tāpēc nav nekā tāda, kur cilvēks nevarētu sajust realitātes garšu. Un ja arī palika pilnīgi nejūtīgs pret kādu lietu, tomēr, pateicoties ieradumam, sāk to sajust. Un jāzina, ka […]
Grāmata „Šamati”, 8. raksts Dzirdēts Tammūza mēnesī (1944. gada jūlijs) Sacīts: „Iekām vēl diena metas dzestra un ēnas zūd…” (Augstā Dziesma, 2. nodaļa). Un jāsaprot, ko nozīmē „ēnas” garīgajā darbā un kāpēc ir divas ēnas. Lieta tā, ka tad, kad cilvēks nesajūt Radītāja vadības būtību, neizprotot, ka Viņš pārvalda pasauli ar labestību un tās labā, […]
Nav iespējams pa tiešo izmērīt mūsu attieksmi vienam pret otru, vai attieksmi pret Radītāju, – tikai attiecībā pret neatkarīgu etalonu, kas neatrodas ne Radītājā, ne mūsos, bet atrodas pa vidu. Šajā etalonā, kas atrodas starp mums, mēs varam atrast to, kas mūs savieno un atdala. Šis etalons ir grupa. Ja es pieķeros biedriem grupā, tad […]
Grāmata „Šamati”, 9. raksts Dzirdēts Elūla mēnesī (1942. gada augusts) Zoar Grāmatā mums tiek izskaidroti viedo vārdi: „Trīs iemesli, kas cilvēka prātu vairo: skaista sieviete, skaists mājoklis un skaistas kelim”. Skaista sieviete ir svētā Šekina. Skaists mājoklis ir viņa sirds. Cilvēka vēlmes dēvē par kelim. Un jāpaskaidro, ka svētā Šekina nespēj atklāt savu patieso skaistumu […]
Grāmata „Šamati”, 10. raksts Dzirdēts Tammūza mēnesī (1944. gada jūlijs) Nepieciešams zināt – ja cilvēks sāk virzīties uz priekšu, vēloties sasniegt stāvokli, kurā visas viņa darbības būs Radītāja dēļ, viņš sāk izjust pacēlumus un kritienus. Un mēdz būt tā, ka kritiens ir tik liels, ka rodas domas aizbēgt no Toras un baušļiem, tas ir, atnāk […]
Grāmata „Šamati”, 11. raksts Dzirdēts 1948. gadā Prieks ir mīlestības izpausme, kas ir esamības būtība. Un tas līdzinās cilvēkam, kurš būvē māju un nepielaiž trūkumus mājas sienās. Un tas nozīmē, ka viņam nav iespēja ienākt mājā, jo mājas sienās nav tukšumu, caur kuriem varētu tajā iekļūt. Un tāpēc nepieciešams radīt tukšumus, ar kuru palīdzību cilvēks […]
Ticību iespējams gūt tikai grupā. Tāpēc, ka ticības spēks, kā minimums pamatojas vismaz uz divu cilvēku apvienošanos. Un tāpēc ticības zaudēšana ir atdalīšanās no grupas. Nepieciešams saprast, ka mums nav un nevar būt nekāda individuāla kontakta ar Radītāju. Kontakts ir iespējams tikai caur kopīgo tilpni, garīgo parcufu, sastāvošu no desmit sefirot. Tikai tad mēs sāksim […]
Grāmata „Šamati”, 12. raksts Dzirdēts maltītes laikā Roš Ašana otrajā dienā (1947. gada 16. septembris) Galvenais cilvēka darbā – iegūt un sajust tieksmi attiecībā uz atdevi Radītājam. Tāpēc, ka viss, ko cilvēks dara sevis paša dēļ, attālina viņu no Radītāja un noved pie viņu īpašību atšķirības. Kad cilvēks veic kādu darbību Radītāja dēļ, pat ja […]
Pēc sašķeltības un pēc gaismas zaudēšanas garīgā tilpne (kli) neatgriežas iepriekšējā stāvoklī. Tāpēc, ka tā sajuta Radītāju, Viņa diženumu, atdeves diženumu Radītājam, kas sniedza piederību augstākajam, saikni ar Viņu. Tas viss tagad mūsos pārvēršas jaunā vēlmē baudīt. Visu, kas tika saņemts dēļ atdeves, mēs tagad vēlamies saņemt egoistiski, dēļ sevis. Gaisma, kura tika saņemta dēļ […]
Grāmata „Šamati”, 13. raksts Dzirdēts maltītes laikā Roš Ašana otrajā vakarā (1947. gada 15. septembris) Viedie sacījuši, ka pat tukšums cilvēkā ir piepildīts ar baušļiem kā ar sēkliņām, kas piepilda granātābolu. Turklāt „granātābols” (rimon) nāk no vārda „diženums”, „pacēlums” (romemut), kas nozīmē „augstāk par zināšanām”. Un tad „pat tukšums tevī ir piepildīts ar baušļiem”, bet […]