Ticību iespējams gūt tikai grupā. Tāpēc, ka ticības spēks, kā minimums pamatojas vismaz uz divu cilvēku apvienošanos. Un tāpēc ticības zaudēšana ir atdalīšanās no grupas.
Nepieciešams saprast, ka mums nav un nevar būt nekāda individuāla kontakta ar Radītāju. Kontakts ir iespējams tikai caur kopīgo tilpni, garīgo parcufu, sastāvošu no desmit sefirot. Tikai tad mēs sāksim sajust augstāko spēku.
Nav obligāti jāsavāc tieši desmit cilvēki, lai sasniegtu desmit sefirot – mēs varam būt arī mazāk. Taču manī ir jāuzkrājas iespaidam no deviņām dažādām īpašībām, papildu tam, ko jūtu es pats. Un, ja es šīs papildu deviņas īpašības neatšķiru, tad nesaskatu Radītāju.
Tas ir gluži kā tēmeklis, kas palīdz koncentrēties uz mērķi. Manai acij un visiem tēmekļa punktiem ir jāsakrīt. Un, ja es sevi noskaņošu uz biedriem, tad ieraudzīšu, kas atrodas tēmekļa galā, gala mērķi.
Tāpēc noturēties saiknē ar Radītāju, ticībā un atdevē, iespējams tikai caur grupu. Citādāk mēs nespēsim Viņu sajust. Radītājs nepārtraukti izzūd, un man nav nekādas iespējas Viņu sajust, kā arī sevi pareizi noskaņot grupā.
Es cenšos arvien vairāk un vairāk savienoties ar deviņiem biedriem, un ja rezultātā notiek šāds „klikšķis”, kad mēs pareizi viens ar otru savienojamies, tad parādās gaisma un es sajūtu Radītāju. Paši „kelim”, biedru vēlmes sāk spīdēt – visas deviņas attiecībā pret mani, Malhut.
Cita veida nav. Tāpēc visa izskaidrošana, visas garīgās tilpnes noskaņošana un attieksmes veidošana pret Radītāju notiek tikai starp mums. Kā sacīts: „No mīlestības pret radījumiem nonāk līdz mīlestībai pret Radītāju”.
Nav tādas darbības, kas ļautu pa tiešo nonākt pie mīlestības pret Radītāju. Tas ir iespējams tikai caur mīlestību pret biedriem. Kad uzkrājas visas darbības, kas virzītas uz mīlestību pret biedriem, un šī mīlestība kļūst pilnīga, to dēvē par mīlestību pret Radītāju.
No rīta nodarbības, 28.08.2018.
Avots: www.laitman.lv
