Jautājums: Zeme ir vienīgā planēta Universā, uz kuras ir iespējama dzīvība. Un tomēr uz Zemeslodes ir vietas, kuras nav piemērotas dzīvošanai, piemēra, tuksnesis. Kāpēc uz Zemes eksistē šādas vietas, kur praktiski nav ūdens un ir ļoti grūti izdzīvot?
Atbilde: Uz Zemeslodes ir vietas, kuras nav paredzētas cilvēka eksistencei: Ziemeļu un Dienvidu poli, kā arī teritorija ap ekvatoru, kur pārsvarā arī atrodas tuksnesis. Acīm redzot homeostāzei, līdzsvaram, dabai ir nepieciešams, lai eksistētu šādi ekstremāli apstākļi: ekstremāls aukstums un ekstremāls karstums.
Gluži tāpat var jautāt, kāpēc eksistē četri gadalaiki, vai nebūtu labāk, ka būtu nemainīga patīkama temperatūrā – 25 grādi? Taču mēs nesaprotam, ka ārējie apstākļi ir mūsu iekšējā stāvokļa atspulgs. Ārpusē notiek gluži tie paši procesi, kas iekšienē. Manī nomainās ziema, vasara, pavasaris, rudens: auksts stāvoklis un karsts stāvoklis, dvēseles sausums un dzīvīgs lietus.
Tāpēc visus apstākļus nepieciešams uztvert kā nepieciešamus klimata riņķojumus, noskaņojuma pārmaiņas: nedzīvā, augu, dzīvnieciskajā pasaulē un cilvēkā. Visa pasaule ir veidota pēc četrām stadijām. Tāpēc, ka pasaulē ir tikai divi spēki: atdeves spēks (Radītāja īpašība) un saņemošais spēks (radījuma īpašība), kā arī pāreja no viena uz otru un atpakaļ.
Mēs neesam spējīgi atrasties tikai vienā saņemšanas spēkā – tajā nav iespējams dzīvot. Mēs šodien pārliecināmies, ka nav iespējams turpināt eksistēt šādā egoismā. Taču arī vienā atdeves spēkā neizdzīvosi – nepieciešams divu spēku savienojums.
Pat garīgajā pasaulē, kura ir pilnīga, mēs nespējam izdzīvot bez mūsu egoisma: tas mums ir nepieciešams kreisajai līnijai, pretstatam svētumam. Bez kreisās līnijas nav iespējams garīgo apgūt, iztēloties, izmērīt – viens vienmēr tiek vērtēts attiecībā pret citu. Tāpēc ir nepieciešami pluss un mīnuss, kuru pareizu savienojumu mums nepieciešams sasniegt.
Jautājums: Kas ir iekšējais tuksnesis?
Atbilde: Iekšējais tuksnesis ir karsts un sauss. Tie ir ļoti smagi apstākļi, kad nav otra spēka – mitruma un vēsuma. Nav divu spēku līdzsvara un tāpēc ir tik smagi.
Pretējos apstākļos, kad ir ļoti auksti, arī nav iespējams izdzīvot. Tuksnesī var būt 70 grādus karsti, bet Ziemeļpolā 70 grādus auksti. Gan viens, gan otrs ir problēma.
Mums ir jānonāk divu pretēju spēku līdzsvarā, kā to māca kabalas zinātne. Un tad mēs sasniedzam vidējo līniju, proti, līdzsvaru starp atdeves spēku un saņemšanas spēku, un varēsim labi dzīvot: mierā viens ar otru un katrs pats ar sevi.
Ja kaut kad mums izdosies šādu iekšēju labošanos sasniegt, par kuru vēsta kabalas zinātne, tad tādējādi mēs ietekmēsim arī ārējo klimatu un dzīvniecisko dabu, kā sacīts, ka vilks mierīgi dzīvos līdzās jēram.
No 924. sarunas par jauno dzīvi, 28.11.2017.
Avots krievu valodā
