Posts

Vientulība miljonu pūlī 2

Integrālās izglītības metodika ļauj cilvēkam attīstīt savu iekšējo individualitāti. Neviens neiejaucas viņa iekšējā pasaulē.

Taču reizē ar to cilvēks zina, ka sajust pasauli un realitāti daudz augstākā un plašākā aspektā virs noslēgtības un individualitātes, iespējams tikai saistoties ar citiem.

Un tad viņš sajūt pasauli, kas ir paralēla mūsu pasaulei. Mēs visi esam individuālisti, kā iesistas naglas, taču tas nevienam netraucē, tāpēc ka virs mums mēs veidojam mūs saistošu slāni.

Jautājums: Vai tad cilvēks jutīsies vientuļš?

Atbilde: Cilvēks nejutīsies vientuļš, jo izteiks savu individualitāti saiknē ar citiem. Šie divi slāņi: personīgais, individuālais un kopīgais, integrālais eksistēs paralēli, viens otru atbalstot.

Katra cilvēka individualitāte izpaudīsies arvien spilgtāk, taču tas nenovedīs pie negatīvām sekām un vientulības. Ja katrs ir radīts ar savām individuālām īpašībām, tad spilgti izteikta individualitāte nāk tikai par labu, nevis par sliktu.

Divi vissvarīgākie audzināšanas posmi ir individualitātes un savstarpējās saiknes attīstība, kura ir jāveido virs individualitātes. Kā tiek teikt „Visus noziegumus pārklās mīlestība”. Dotajā gadījumā cilvēks izmanto savu individualitāti ar mērķi pareizi savienoties ar citiem.

No dabas mēs esam tādējādi veidoti, ka, ja es izmantoju savas individualitātes īpašības dēļ saiknes ar citiem un viņus papildinu, un viņi dara tieši to pašu attiecībā uz mani, tad mēs savienojamies, nevis mehāniski kā zobrati, bet gan radām pilnīgu sistēmu.

Šādā sistēmā pareizi savienojoties, mēs sākam just to, kurš mūs virza – dabas augstāko spēku. Un tad mēs sākam mijiedarboties un virzīties atbilstoši šim spēkam, tas ir, ar to saliedējamies.

Jautājums: Kāpēc mūsdienās cilvēkos pēkšņi rodas slimīga vientulības sajūta? Ko nozīmē šis cilvēces evolūcijas etaps, jo agrāk tā nebija?

Atbilde: Mēs esam beiguši savu „lineāro” evolūciju, tagad mums tā jāpapildina ar „apaļo”, integrālo attīstību. Neskatoties uz individuālismu un katra unikālumu, mums nepieciešams atrast, kādā veidā pareizi izmantot savas īpašās īpašības dēļ labvēlīgas savstarpējās savienošanās un lai veidotu pilnīgu sistēmu. Tieši tāds ir radīšanas programmas noslēdzošais fināls.

No 846. sarunas par jauno dzīvi, 04.04.2017.

Avots krievu valodā

Vientulība miljonu pūlī

Jautājums: Vai jums patīk būt vienam, vai citu cilvēku sabiedrībā?

Atbilde: Man patīk būt vienam. Taču man ir mērķis, kurš man ir ļoti svarīgs, un dēļ šī mērķa es izeju no istabas un dodos pie cilvēkiem. Rezultātā sanāk, ka gada laikā es aplidoju visu Zemeslodi.

Jautājums: Kāds labums ir būt vienam?

Atbilde: Esot viens es varu attīstīties individuāli: lasīt grāmatas, rakstus. Es neviena netraucēts apgūstu pirmavotus, apstrādāju materiālu, personīgi analizēju parādības.

Taču bez visa tā man ir jāiet ārā, lai veidotu saikni ar citiem cilvēkiem, tāpēc ka man ir mērķis, kas uzliek šādu pienākumu. Jo vairāk es viņiem dodu, palīdzu, jo vairāk spēju no viņiem uztvert. Par to ir sacīts: „Es mācījos no visiem saviem mācekļiem”. Jo atbilstoši tam, kādā mērā es vēlos nodot viņiem savas zināšanas, visu labo, caur to pašu kanālu es saņemu viņu iespaidus, kuri māca mani.

Sanāk, ka mūsu starpā notiek abpusēja komunikācija: es mācu savus studentus un pats mācos no viņiem, tas ir, kļūstu par studentu. Šāda pieeja ir izmantojama jebkurā cilvēka dzīves jomā. Pienācis laiks, kad mums ir jāsaistās vienam ar otru tieši šādā veidā, to dēvē par „Mašiaha laikmetu”, „pēdējo paaudzi”.

Jautājums: Kādam ir jābūt pareizam savienojumam starp atrašanos vienatnē un mijiedarbību ar citiem cilvēkiem?

Atbilde: Pareizu savienojumu katram ir jāsajūt individuāli kā sacīts: „Cilvēka dvēsele viņu apmācīs”. Viņš sajutīs, ka jādodas ārā izplatīt savas zināšanas, palīdzēt citiem un arī no viņiem saņemt. Cilvēks apzinās, ka viņam ir nepieciešams jauns savienošanās veids.

Jautājums: Kurp virzīsies 21.gs cilvēce: uz vientulību vai uz to, lai būtu „Kopā”?

Atbilde: 21.gs cilvēcē būs gan viens, gan otrs. Virs visām individualitātēm ir jābūt vēl vienam slānim, kur mēs „kopā” ir visu ar sevi pārklājošs. Tas ir, būs absolūta harmonija: vientulība dēļ apvienošanās un apvienošanās dēļ individualitātes: „viens” dēļ „kopā” un „kopā” dēļ viena. Starp šiem jēdzieniem nebūs nekādas pretrunas, bet tikai savstarpējs atbalsts.

Tagad mēs redzam, ka šie jēdzieni atrodas pretrunā, cilvēks ieslīgst vientulībā un nevēlas kontaktēties. Proti, princips „viens” pagaidām saduras ar principu „kopā”. Taču, kad mēs šajā jautājumā nonāksim kritiskā stāvoklī, cilvēce sāks meklēt izeju, tas ir, cilvēku apvienošanās metodi, ko no mums pieprasa daba.

Citādāk daba iziet no līdzsvara un mūs gaida klimatiskās katastrofas, kari. Cilvēki nespēs veidot ģimenes un kopā dzīvot. Paaudzes seja kļūs ļoti cietsirdīga, tāpēc ka nespēs savienot divus principus: individualitāti un apvienošanos. Un tad cilvēki vēlēsies mācīties apvienošanās metodiku, kuru piedāvā kabala.

Jautājums: Kādā veidā cilvēks spēj pārbaudīt, ka atrodas līdzsvara punktā?

Atbilde: Līdzsvars ir harmonija starp šīm divām jomām, kad cilvēks jūt, kādā veidā daba viņam atklājas. Cilvēka skatienam pavērsies jauna dimensija. Šo divu slāņu savienojumā: individualitātes un kopīgā vienotībā, cilvēkam atklājas jauna pasaule, kur visas pretējības savienojas un viena otru papildina.

Jautājums: Vai nākotnes cilvēks būs individuālists?

Atbilde: Visa nākotnes cilvēka individualitāte būs paredzēta tam, lai atbalstītu „vienu cilvēku”, tas ir, vispārējo sistēmu, kas savieno kā viens cilvēks. Katra cilvēka individualitāte izpaudīsies tajā, ka viņš sevī iekļaus visus.

Jautājums: Proti, ja cilvēks nerūpēsies par savu labumu, bet gan par sabiedrības labumu?

Atbilde: Katra cilvēka labums būs neatdalāms sabiedrības labums. Mēs visi jutīsimies kā viens cilvēks, kā augstākais spēks, kas mūsos atklājas, kas mūs piepilda ar savstarpēju atdevi un mīlestību, un kas mums atklāj augstāko realitāti.

Novēlu mums ātrāk sasniegt šādu dzīvi!

No M. Laitmana bloga 06.08.2017