Dzīves kredo – mīlestība

Jautājums: Vai var sacīt, ka mīlestība ir jūtas, kas ir sekas pareizai mijiedarbībai starp cilvēkiem?

Atbilde: Es to raksturotu citādāk. Mīlestība nozīmē just citus cilvēkus un censties darīt visu, lai piepildītu viņu vēlmes.

Jautājums: Jūs uzskatāt, ka tas ir cilvēciskās sabiedrības pamatlikums, un ka mums tas jāatklāj, gluži tāpat, kā mēs atklājām visus fiziskos likumus?

Atbilde: Mums ne tikai tas ir jāatklāj, bet arī nepārtraukti jārealizē. Šim likumam ir jākļūst par mūsu dzīves kredo.

Jautājums: Un tad visi citi ētikas, valsts likumi arī eksistēs, taču ieņems citu formu?

Atbilde: Protams. Visi šie likumi izrietēs no šī likuma – nepārtrauktas savstarpējas visa radījuma daļu tuvošanās, nepārtrauktas pacelšanās virs egoisma un tuvošanās absolūtam, ideālam stāvoklim.

No TV raidījuma „Post koronavīrusa laikmets”, 07.05.2020.

Avots krievu valodā

Atpakaļceļa nav

Ar ko atšķiras mūsdienas no visiem agrākajiem attīstības posmiem, kurus mēs esam izgājuši uz Zemeslodes? Mēs nepārtraukti centāmies uzlabot savu stāvokli un tādēļ, piemērojot savām vajadzībām, sev pakļāvām dabu. Mēs nevēlējāmies mainīties paši, bet tiecāmies mainīt pasauli, uzskatot sevi par dabas saimniekiem.

Šādi mēs augām, tādēļ attīstījām zinātni, tehniku, tehnoloģiju, lai mainītu nevis iekšēji sevi, bet gan pasauli sev vis apkārt savam mirklīgam labumam. Taču šodien mēs esam nonākuši absolūti jaunā stāvoklī. Daba vēlas, lai mēs neiekārtotos ērtāk tās ietvaros, bet gan atbilstoši dabai mainītos paši.

Iepriekš daba nepieprasīja mūs mainīties, tikai pielāgoties dotajiem nosacījumiem, gluži kā dzīvnieki. Šādi eksistē nedzīvā daba, augi un dzīvnieki, izmantojot visu, kas atrodas apkārtējā vidē, lai sev nodrošinātu visērtākos apstākļus.

Taču tas viss ir pagātnē, un tagad mēs ieejam jaunā laikmetā. Cilvēce pagaidām to neapzinās, taču kabalas zinātne ļauj to uztvert un sākt redzēt. Daba, augstākais spēks pieprasa, lai cilvēks sāktu mainīties, tai līdzinātos. Šādi bērnu audzināšanā mēs sākumā no viņiem neko neprasām: galvenais, lai bērns augstu, uzņemtu vairāk svara, sapratnes, mācētu iekārtoties apkārtējā vidē.

Taču pēc tam mēs pamazām sākam no bērniem pieprasīt: notiekošā sapratni, savstarpēju kontaktu ar apkārtējiem, integrālu saikni. Tas ir, cilvēkam jau ir jārēķinās ar dabu. Daba no mums pieprasa pareizu attīstību un ar vien lielāku savstarpējību. Varbūt mēs beidzot spēsim to saprast un sāksim sevi mainīt.

Daba ne jau vienkārši izdara uz mums spiedienu, lai mēs pielāgotos tās nosacījumiem – tā pieprasa no mums iekšējas izmaiņas, nevis mainīties, pateicoties tehnikai un tehnoloģijām.

Mūsu iekšējai dabai nepieciešama labošanās. Taču labošanās ir iespējama tikai, pateicoties vienotībai, un tas ir tas, ar ko cilvēks atšķiras no nedzīvās matērijas, augiem un dzīvniekiem. Cilvēks var kļūt par integrālās dabas daļu, tikai tad, ja izlabos savu egoismu.

Nedzīvais, augu un dzīvnieciskais līmenis darbojas atbilstoši dabiskajiem instinktiem. Taču cilvēkiem ir jāizzina sava vēlme gūt baudu un jācenšas to harmonizēt ar dabu, izmainot egoismu no saņemšanas uz atdevi. Tikai tad mēs sasniegsim pareizu saikni ar visiem dabas līmeņiem.

Šāda ir jaunā perioda, kurā cilvēce nonāk, īpatnība. Un tāpēc visi centieni atgriezties pie vecās dzīves negūst panākumus. Gluži pretēji, mēs saņemsim sitienus ik reiz, kad centīsimies veikt reversu un atgriezties atpakaļ. Šie sitieni mūs iemācīs un parādīs jauno virzienu. Būt tuvāk dabai – nozīmē sasniegt integrālu savienošanos, un tikai šādi iespējams nonākt labā stāvoklī.

Citādāk nekas nepalīdzēs. Mēs ceram, ka koronavīruss pārvelsies pār mums kā cunami vilnis un atgriezīsies atpakaļ jūrā, ļaujot mums atgriezties agrākajā dzīvē. Taču tas nebūs. Gluži pretēji nāks vilnis pēc viļņa. Ik reiz, kad mums šķitīs, ka var atgriezties atpakaļ pie vecā, mūs tūlīt pārklās nākamais vilnis, kurš liks mums domāt nevis par pagātni, bet par nākotni. Taču nākotnes virziens ir tikai apvienošanās.

Bērnības periods ir beidzies, kad daba mūs audzināja vājiem sitieniem kā mazus bērnus. Bērni ir paaugušies, un ir pienācis laiks saprast, ko nepieciešams darīt. Tikai, pateicoties tam, ka apvienojamies ar sirdīm, nevis caur aparātiem, cilvēks spēj savienoties ar dabu un šajā jaunajā savienojumā sajust jaunu dzīvi. Tā ir īsta revolūcija, gan garīgā nozīmē, gan materiālā.

No nodarbības sagatavošanās kongresam, 05.08.2020.

Avots krievu valodā

Sievietes garīgā loma, 10. daļa

Kurš ir vairāk izlabots – vīrietis vai sieviete?

Jautājums: Vai var sacīt, ka sieviete sākotnēji ir garīgi vairāk izlabota, nekā vīrietis?

Atbilde: Daļēji jā. Taču no otras puses, vīrietim saistībā ar to ir dotas lielākas iespējas sevi izlabot, nekā sievietei. Tā ka šajā īpatnējā situācijā nevar sacīt, ka vīrietim ir vairāk priekšnosacījumu un iespēju, kā sievietei.

Sievietēm ir daudz līdzsvarotāks egoisms, un daudz mazāk nosacījumu. Taču vīriešiem gluži pretēji. Tomēr arī starp vīriešiem un starp sievietēm ir milzīga atšķirība – pilna palete egoistisku stāvokļu.

No nodarbības krievu valodā, 08.03.2020.

Avots krievu valodā

Sievietes garīgā loma, 9. daļa

Kā liktenis divus cilvēkus aizved līdz laulībai?

Jautājums: Kas ir sieviete vīrietim un vīrietis sievietei garīgajā? Kā viņi identificē viens otru? Vai ir kādas likumsakarības ģimenes un garīgajā dzīvē?

Atbilde: Par to nevajag domāt. Ir noteikti garīgi apstākļi vīra un sievas starpā, taču ne vairāk. Nav nepieciešams izskatīt visus pārējos.

Jautājums: Un tomēr, vai ir paredzētas kādas aktīvas savstarpējas mijiedarbības starp dzīvesbiedriem?

Atbilde: Jā, nenoliedzami. Ne jau vienkārši tāpat mēs satiekamies un apprecamies. Kaut arī dažkārt mēs pieļaujam daudz visa veida kļūdas, taču, ja mums ir bērni, tad tā jau ir ģimene. Un tad atbilstoši tam rēķinās ar vīrieša un sievietes savstarpējo saikni.

Jautājums: Ja nav nejaušību, tad kā dvēseļu savienojums viņu labošanas vajadzībām saistīts ar to, kā liktenis divus cilvēkus aizved līdz laulībai?

Atbilde: Jums šķiet, ka jūs saved liktenis, kuram it kā ir aizsietas acis un tas no pūļa izvelk vienu un otru, un saved kopā? Nekā tamlīdzīga!

Tie visi ir garīgie spēki, kas darbojas saskaņā ar sākotnējo dvēseles sašķelšanās nosacījumu un ar galīgo nosacījumu – visu sašķelto daļu savienošanos kopā. Starp šiem diviem nosacījumiem visas dvēseles iziet savu pārkārtošanos, savietošanos, savienošanos, dzemdē bērnus utt.. Tas viss notiek pakāpeniski – šādi mēs nonāksim līdz kopīgai izlabotībai.

Turpinājums sekos…

No nodarbības krievu valodā, 08.03.2020.

Avots krievu valodā

Sievietes garīgā loma, 8. daļa

Kā saglabāt laulību?

Jautājums: Zināms, ka viens no šķiršanās iemesliem ir laulātā egoisms. Kabalas apgūšanas procesā egoisms aug gan vīram, gan sievai. Kā viņiem saglabāt laulību, ņemot vērā neizbēgamo egoisma augšanu Augstākās gaismas ietekmē?

Atbilde: Nepieciešams vienmēr viens otram palīdzēt, neskatoties ne uz kādām nesaskaņām.

Tas ir, laulātie saprot, ka viss starp viņiem notiekošais ir katra egoisms, ar kuru cīnīties ir ļoti smagi. Grūti kopdzīvi izturēt tik ilgus gadus ar pieaugušiem bērniem vai pat mazbērniem. Tādēļ viņiem nepieciešams kaut kādā veidā sevi noskaņot uz to, ka viņu laulība ir uz visu dzīvi. Citu variantu nav.

Radot bērnus vispirms vienā ģimenē, pēc tam otrā, tad trešā tu dari bērnus nelaimīgus. Viņi tev to nekad nepiedos. Bērns, kuru tu atstāji nākamās ģimenes dēļ, vienalga jutīsies, kā tevis nodots. Nepieciešams būt gataviem uz to, ka ar šo bērnu tu paliec uz visu mūžu. Nevis ar sievu, ar kuru tu, iespējams, ar prieku izšķirtos, bet ar bērniem, kuri jums radušies.

Turpinājums sekos…

No nodarbības krievu valodā, 08.03.2020.

Avots krievu valodā

Sievietes garīgā loma, 7. daļa

Lai visu izlemj Radītājs

Jautājums: Kā šīs pasaules grūtības iespaido sieviešu garīgās atdeves īpašības iegūšanu un attīstību? Piemēram, ja nav iespēju nodibināt ģimeni, iziet pie vīra, dzemdēt bērnus utt. – tas kaut kā traucē vai palīdz?

Atbilde: Ja kaut kādi apstākļi jums traucē nodibināt ģimeni un jums šķiet, ka tas jūs virza studēt kabalu, nevis iedziļināties bērnu audzināšanā un mājinieku apkalpošanā, tad, protams, šādi arī notiks.

Es uzskatu, ka attiecībā uz to mums nevajag būvēt nekādus plānus, tāpēc ka mēs nezinām Radītāja plānus. Mums vienkārši jāiet uz priekšu.

Ir iespēja iziet pie vīra – izejiet. Ir iespēja nodarboties ar kabalu – nodarbojieties. Izejot pie vīra un iegūstot ģimeni, veltiet sevi ģimenei. Ja vēl bez tā būs iespēja arī klausīties nodarbības – turpiniet mācīties.

Taču nevajag nolemt: „Viss, neprecēšos, nodarbošos tikai ar kabalu”. Tā nedrīkst. Atrodoties mūsu dzīvnieciskajā pasaulē, mums nepieciešams uzticēties Radītājam, lai Viņš izlemj, kādiem mums būt.

Turpinājums sekos…

No nodarbības krievu valodā, 08.03.2020.

Avots krievu valodā

Sievietes garīgā loma, 6. daļa

Gala pietura – savas dvēseles saknes sasniegšana

Jautājums: Kāda ir atdeves īpašības iegūšanas specifika sievietei?

Atbilde: Sievietēm ir īpašs dvēseles veids savādāks nekā kā vīriešiem. Nav iespējams pateikt, kas kabalā labāk un kas sliktāk: būt vīrietim vai sievietei. Tāpēc, ka saskaņā ar dvēseles īpašībām cilvēkam tiek doti visi pārējie nosacījumi: ģimene, vīrs/sieva, darbs un viss, kas ar viņu notiek.

Nedomāju, ka nepieciešams īpaši tajā orientēties. Ja es būtu piedzimis par sievieti, man būtu citas īpašības, citas funkcijas, cits liktenis, protams. Taču nav pat vērts par to pārdzīvot – gala pietura cilvēka liktenī visiem ir vienāda: savas dvēseles saknes sasniegšana.

Tāpēc neatkarīgi no tā, vai jūs esat sieviete vai vīrietis, visiem ir sava dvēseles sakne, kuru katram noteikti ir jāsasniedz un viņš to sasniegs. Nav svarīgi, kas viņš ir pašreizējā mirklī. Tādējādi šeit nav vieta izskaidrošanai, kuram ir paveicies vairāk, kuram mazāk. Tas ir absolūti nepareizi.

Radītājs ir absolūti taisnīgs. Šeit nevienam nav pārākuma pār otru. Cilvēks var būt, piemēram, melnstrādnieks Āfrikā un tomēr viņa galējā īpašība un dvēseles stāvoklis atrodas tajā pašā līmenī, kā visiem dižajiem kabalistiem un dižajām dvēselēm. Starpība tikai pasaulīgās funkcijas izpildē – tas ir, izlabošanā.

Garīgajā gluži pretēji, jo sliktākos stāvokļos es atrodos, jo lielāka iespēja sasniegt augstāku pacēlumu un izlabot sevi. Rezultātā iznāk, ka mēs visi kļūstam absolūti vienādi un nevienam nevar būt nekādas pretenzijas Radītājam, kādēļ Viņš viņu radījis šādu.

Varbūt tas nedaudz pavājina interesi un konkurētspēju, taču jūs par to aizmirsīsiet, tāpēc ka jebkurā gadījumā uz visu skatīsieties caur pasaulīgiem rāmjiem, pasaulīgām īpašībām. Un tikai tad, kad jūs nonāksiet garīgajā pasaulē, jums šķitīs: „Kāpēc es neesmu vēl sliktāks?” Tāpēc, ka tieši no tā, ka jūtaties sliktāki par citiem, jūs spējat sasniegt lielu pacēlumu un sniegt lielu baudu Radītājam.

Turpinājums sekos…

No nodarbības krievu valodā, 08.03.2020.

Avots krievu valodā

Sievietes garīgā loma, 5. daļa

Kāpēc radīt pēcnācējus?

Jautājums: Bērni bieži saka: „Kāpēc tu mani dzemdēji? Es tev to nelūdzu”. Kā atbildēt uz šo jautājumu?

Atbilde: Ja bērns man jautātu: „Kāpēc jūs mani dzemdējāt? – es sacītu: „Tāpēc, ka tāds ir dabas likums”.

Tāpat kā mani dzemdēja, arī man nepieciešams radīt pēcnācējus, lai paaudžu gaitā mēs kopā pakāpeniski izlabotu kopīgo egoismu, kurš katrā no mums ir mazā devā.

Es nedaudz izlaboju egoismu, tu nedaudz izlabo un tā katrs. Tādā veidā visa cilvēce virzās uz kopīgo izlabošanu. Tādēļ mums nepieciešams dzemdēt bērnus.

Torā rakstīts, ka ģimenē jābūt diviem bērniem: zēnam un meitenei. Taču, ja vienā ģimenē nav divu bērnu, tad cita ģimene to kompensē.

Jautājums: Sievietei, kura nodarbojas ar kabalu, kāds būtu pareizais nodoms bērna radīšanai, lai tā būtu nevis materiāla vēlme, bet garīga?

Atbilde: Nodomam jābūt tikai uz atdevi. Tādēļ gan bērnus ieņemot, gan viņus audzinot, vēlams būt atdeves nodomā un ar viņiem pastāvīgi par to runāt. Viņi pamazām pieradīs pie šiem vārdiem un sāks interesēties par to iekšējo nozīmi.

Turpinājums sekos…

No nodarbības krievu valodā, 08.03.2020.

Avots krievu valodā

Sievietes garīgā loma, 4. daļa

Vīrietis un sieviete garīgajā

Jautājums: Vai šīs pasaules sievietē spēj attīstīties gan saņemšana, gan atdeve? Vai sieviete būs harmoniska, ja mācēs saņemt atdeves dēļ?

Atbilde: Šajā pasaulē vīrieši un sievietes iedalās pēc ārējām bioloģiskām pazīmēm, taču garīgajā tam vispār nav nozīmes.

Garīgajā pasaulē katrā no mums, vai tas būtu šīs pasaules vīrietis vai sieviete, formējas dvēsele no vēlmes saņemt un nodoma atdot. Tāpēc jūs garīgi varat būt vīrišķā daļa, tas ir, atdodošā, taču jūsu vīrs, dzīves pavadonis – sievišķā daļa. Pēc tam, atkarībā no jūsu pūlēm un stāvokļiem, jūs varat apmainīties vietām. Tam nav nekāda sakara ar fizisko dzimumu.

Ja jūs kopā ar vīru vēlaties garīgi strādāt, jūs jau pārstāvat grupu. Grupa ir minimums divi cilvēki, var būt arī desmit, taču ne vairāk. Grupā katrs atdod un katrs saņem.

Tādēļ katrs spēlē saņēmēja lomu kā sieviete, ko dēvē par „sievišķo daļu” un arī dodošā lomu, ko dēvē par „vīrišķo daļu”. Un arī tam nav nekāda sakara ar viņu dzimumu. Tā ka tas viss ir ļoti nosacīti.

Mūsu pasaulē atšķirība starp vīrieti un sievieti ir stingri nofiksēts priekšstats, pamatojoties uz fiziskām pazīmēm. Taču garīgajā pasaulē vienā minūtē es spēju pārvērsties no vīrieša par sievieti un no sievietes par vīrieti. Viss atkarīgs tikai no tā, kādā mērā manī izpaužas egoisms un kādā mērā es spēju virs tā pacelties.

Es jums visām vēlu būt garīgiem vīriešiem, taču pasaulīgajā dzīvē palikt brīnišķīgām sievietēm.

Turpinājums sekos…

No nodarbības krievu valodā, 08.03.2020.

Video “Bailes par nākotni”

Bailes par nākotni

BAILES PAR NĀKOTNI- Tev taču tas neko nedos, ja tu zināsi, kas notiks rīt, tad kādēļ tas tev? Kādēļ tev tagad jukt prātā no šiem uztraukumiem un bailēm?

Gepostet von Starptautiskā Kabalas Akadēmija am Montag, 10. August 2020