Grāmata „Šamati”, 32. raksts Dzirdēts Truma ceturtajā dienā (1943. g. 10. februārī) Sacīts: „Liktenis ir vēlme (ierosme) no augšienes”, tas ir, zemākais nekādā veidā nav spējīgs to kaut kā ietekmēt. Tāpēc grāmatā „Megillat Estere” par Purimu teikts: „Kauliņi ir mesti (pur)”, tas ir, noteica likteni, kad Amans apsūdz ebrejus par to, ka nepilda Valdnieka likumus. […]
Grāmata „Šamati”, 33. raksts Dzirdēts Truma sestajā dienā (1943. gada 12. februārī) Torā teikts, Zaharijs (par Jom Kipuru): „Un Ārons lozēja uz diviem upura āžiem: viens – Radītājam, bet otrs – nešķīstajam spēkam”. Tamlīdzīgi (par Purimu) sacīts „Megilat Ester”: „Lozēja (pur) un noteica likteni”. Lozēšana notiek, ja nav iespējams noskaidrot ar prātu, jo prāts nespēj […]
Grāmata „Šamati”, 34. raksts Dzirdēts Tebeta mēnesī (1942. gadā) Zināms, ka viss savā patiesajā veidā atklājas tikai no sava pretstata, kā sacīts: „Gaismas pārākums – no tumsas”. Tas nozīmē, ka katra parādība norāda uz savu pretstatu un tieši ar pretstata palīdzību ir iespējams izzināt parādības patieso būtību, kas slēpjas tās pretmetā. Tādējādi nav iespējams jebko […]
Grāmata „Šamati”, 35. raksts Dzirdēts 1945. gadā, Jeruzalemē Sacīts: „Redzi, jūra – cik liela un plaša tā uz visām pusēm! Tur mudžēt mudž neskaitāmā daudzumā visādi kustoņi, lieli un mazi.” (Psalmi 104:25) Izskaidrojums: Redzi, jūra – nozīmē nešķīsto vēlmju jūru (sitra achra). Cik liela un plaša – tas ir, tā atklājas ikvienam un sauc: „Dod! […]
Grāmata „Šamati”, 36. raksts Dzirdēts Adara mēneša 24. dienā (1944. gada 19. martā), Jeruzalemē Garīgais jēdziens „cilvēks” sastāv no trijiem ķermeņiem: iekšējais ķermenis, dvēseles ietērps, klipat Noga, klipa „Mišha de – hivija” (čūskas āda). Lai atbrīvotos no pēdējiem diviem ķermeņiem, kas traucē svētībai, un lai spētu izmantot tikai iekšējo ķermeni, nepieciešams domāt tikai par to, […]
Grāmata „Šamati”, 37. raksts Dzirdēts 1948. gadā Izskatīsim notikumu jēgu, par kuriem stāstīts grāmatā „Megillat Esther”: 1. Rakstīts: „Pēc šiem notikumiem valdnieks Ahasvers (Achashverosh) ieceļ augstā godā un visaugstākā amatā Amanu”. Ko nozīmē „pēc šiem notikumiem”? Pēc tam, kad Mordohajs izglāba Ķēniņu, būtu prātīgi, ja Ķēniņš ieceltu visaugstākā amatā Mordohaju? Kāpēc sacīts, ka viņš iecēla augstā […]
Grāmata „Šamati”, 38. raksts Dzirdēts Nīsāna 10. dienā (1947. g. 31. martā) Bagātība ir tilpne, kurā glabājas cilvēka īpašums. Piemēram, graudus glabā klētī, bet dārgas lietas glabā aizsargātākā vietā. Tas ir, katra iegūstamā lieta tiek noteikta ar tās attieksmi pret gaismu, bet kli, tilpnei jāspēj ietilpināt šo lietu, jo, kā zināms, nav gaismas bez kli, […]
Grāmata „Šamati”, 39. raksts Dzirdēts 26. Ševatā (1947. g. 16. februārī) Lapa nozīmē ēnu, gaismas apslēpšanu, no saules. Ir divi ēnas veidi: Ēna, svētuma rezultātā, Ēna, grēka rezultātā. Tas ir, pastāv divi gaismas apslēptības veidi Universā – tāpat kā mūsu pasaulē ēna rada apslēptību attiecībā pret sauli, tāpat eksistē apslēptība attiecībā pret augstāko gaismu, kuru […]
Grāmata „Šamati”, 40. raksts Dzirdēts 1943. g. Ir divi ceļi: kreisais un labais. Labais – no vārda „pagriezt pa labi” (eimin – sakrīt ar vārdu emuna – ticība) nozīmē ticību Radītājam. Un kad Skolotājs saka māceklim iet labo ceļu, kur „labais” nozīmē pilnību, bet kreisais – absolūti nepilnīgs, tas ir, tāds, kurā nav labošanās, tad […]
Grāmata „Šamati”, 41. raksts Dzirdēts Pesaha svētku pirmās dienas vakarā (1945. g. 29. martā) Sacīts: „Un noticēja Radītājam un viņa vergam, Mozum”. Pesaha gaisma spēj dot cilvēkam ticības gaismu. Taču nepareizi domāt, ka ticības gaisma ir maza gaisma. Maza gaisma vai liela – atkarīgs tikai no saņēmējiem. Ja cilvēks nestrādā pareizajā virzienā, viņš domā, […]