Ziņas

Mīlestība stiprāka par dabu

Mietpilsoņa lūgšana: katru mirkli patīkami justies, to prasa arī visa nedzīvā daba, augi un dzīvnieki. Tā ir parasta instinktīva lūgšana, kuru cilvēks sajūt kā dabiskas rūpes pašam par sevi, vai arī reliģijas ietekme, kura cilvēkam māca vērsties pie Radītāja ar lūgumu pēc piepildījuma.

Taču ir metodika, kura māca pieprasīt neegoistisku piepildījumu šajā un nākamajā pasaulē, iespēju kļūt līdzīgam Radītājam, Viņa darbībām un gūt baudu no atdeves. Taču gūt baudu no atdeves var tikai tad, kad mīli to, kuram atdod, kā vecāki gūst baudu, atdodot savam bērnam. Ar savas mīlestības spēku pret bērniem, vecāks saņem no atdeves bērnam pat vairāk, nekā ja būtu paņēmis sev.

Tas ir apliecinājums tam, ka mīlestība spēj būt spēcīgāka par dabu. Un patiešām, mēs redzam nedzīvajā dabā, augos un dzīvniekos daudzus piemērus, kad vecāki mirst, lai varētu dzimt pēcnācēji. Instinkts viņiem liek sevi ziedot. Iznāk, ka atdeve apmirdzēta ar mīlestības spēku ir spēcīgāka par vēlmi gūt baudu.

Tāpēc ir divu veidu lūgšanas. Pirmā: mietpilsoņu lūgšana par egoistisku piepildījumu, baudījumu, pārliecību par tagadni un nākotni, kura var būt neapzināta, instinktīva vai apzināta.

Un otrā lūgšana vairs nav mietpilsoņa, bet atbilstoša Toras viedoklim, proti, lūgums par atdeves spēku. Atdevē svarīga ir pati darbība, nevis tās rezultāts un es gūstu baudu no tā, ka negaidu no šīs darbības nekādu atbildes reakciju: tā nāk no manis, un ar to man viss noslēdzas.

Tam arī ir veltīta lūgšana: saņemt spēju atdot, piepildīt tuvāko pēc Radītāja piemēra un tādējādi sniegt baudu Radītājam.

No rīta nodarbības, 25.11.2018.

Avots: www.laitman.lv

Izvēlies pats: nomirt vai piedzimt

Mēs visi esam ieslēgti šajā pasaulē, gluži kā vienā zemūdenē, no kuras nav izejas: vai nu mēs viens otru nogalināsim, vai arī katrs anulēs savu egoismu, un tad zemūdene paplašināsies un pārvērtīsies jaunā pasaulē.

Iesākumā šī vieta šķiet biedējoša, tumša, šaura. Taču, ja atceļ savu egoismu, Malhut un atbilstoši tam palielināt Binu, tad šī tumšā, nospiedošā vieta pārvērtīsies mātes klēpī.

Un pēc tam tā vēl vairāk paplašinās, pārvēršoties veselā pasaulē. Tāpēc, ka mēs Malhut pievienojam Binas īpašībām, no kā Bina neizmērāmi paplašinās, aptverot visu realitāti. Mēs sākam radoši izmantot Malhut un Binas spēkus, novedot Malhut līdz līdzībai ar Binu. Malhut, kura kļūst līdzīga Binai, atdevi palielina „620” reizes.

Ciešā, nospiedošā vietā es atklāju sev pretēju varu, kura no manis pieprasa pieliekties, anulēt savu egoismu. Taču es to nespēju izdarīt, kliedzu, lūdzos, tomēr rezultātā tam rodu spēkus. Un šajā sevis anulēšanā attiecībā uz atdeves spēku es redzu, cik šis spēks ir labestīgs.

Līdz tam es šī spēka labestību neredzēju. Man šķita, ka atdevē nav nekā laba un ka labi ir tikai saņemt. Taču dēļ bezizejas, nokļūstot ciešā, tumšā, šausmīgā vietā, gluži kā dzīvs aprakts zemē, es izlemju mainīties, lai pārietu jaunā pasaulē.

Tāpēc, ka kaps ir tas pats, kas mātes klēpis. Es to uztveru kā kapu, līdz atrodu tur Binas spēku un identificēju sevi ar viņu. Un tad tas pārvēršas par mātes klēpi.

Man šajā kapā ir desmit minūtes, līdz es bez gaisa nosmakšu. Vienīgā izeja – pēc iespējas ātrāk atrast Binas spēku un pārvērst kapu mātes klēpī. Nepieciešams pielikt visas pūles, lai atrastu, ka „nav neviena cita, izņemot Radītāju”, kurš mani šajā stāvoklī noveda un tajā slēpjas. Man ar Viņu ir jānodibina saikne, lai sāktu izmantot atdeves vēlmi un tādējādi attīstīties jaunajā pasaulē.

No nodarbības, no grāmatas „Desmit Sefirot Mācība”, 03.09.2018.

Avots: www.laitman.lv