Posts

Bāls Sulams

Bāls Sulams uzrakstīja „Zoar Grāmatai” komentāru ar  nosaukumu „Sulam” (Kāpnes), no šejienes izriet viņa vārds (burtiski „kāpņu saimnieks”). Viņš izklāstīja kabalu tādā veidā, ka, studējot šo zinātni, cilvēks,  gluži  kā   mērojot  kāpnes, pakāpienu aiz pakāpiena izkļūst no visiem mums ierastā stāvokļa, kas ierobežots ar mūsu pasaules sajūtu. Nesaprotot, kur bijām pirms šīs dzīves un kurp dodamies pēc tās, cilvēks pakāpeniski sāk atklāt šīs pasaules robežas un redzēt to,  kas  atrodas aiz tās, nākamajās dimensijās.

Metodiku, kas cilvēkam palīdz izveidot sesto sajūtu orgānu un ar kura  palīdzību cilvēks pakāpeniski iekļūst ārējās  pasaulēs  –  Universā,  radīja  Bāls  Sulams.  Viņa īstais vārds ir Jehuda Ašlags, taču visi viņu pazīst pēc viņa radītās meto dikas vārda. Bāls Sulams ir visas vēstures izcilākais kabalists un vistuvāks mūsu paaudzei.

Sasniedzot pēdējo, piekto egoisma līmeni,  cilvēce iegrimst visdziļākajā krīzē, kas saistīta ar visām  darbības  sfērām:  zinātni,  ekoloģiju,  informāciju,  ģimenes attiecībām, sociāliem sakariem. Nespēdams saprast pasauli,  kurā  viņš   atrodas, cilvēks pievēršas  narkotikām,  depresija  kļūst  par  mūsdienu  laikmeta  galveno slimību.

Tieši šādā periodā, kā  tika rakstīts „Zoar Grāmatā” pirms diviem  tūkstošiem gadiem, tai ir jāatklājas un to atklāja Bāls Sulams. Viņš raksta komentārus „Zoar Grāmatai”, to papildina un uz tās pamata rada absolūti pilnu kabalas mācību – Augstākās pasaules izzināšanas metodiku.

Turklāt Bāls Sulams sāk atklāt  kabalu  visiem  Ādama  pēctečiem.  Ādams  tulkojumā no ivrita nozīmē „cilvēks”, un kabala ir paredzēta visai cilvēcei.  Tai  nav  nekāda sakara ar reliģiju, ar kādu noteiktu tautu vai etnosu,  caurvijot  tūkstošgades,  ar kabalas grupas starpniecību šī zinātne tika nodota visiem, kas vēlas zināt, kādā pasaulē mēs eksistējam, no kurienes esam nākuši, kurp  aizejam,  kā  varam  mainīt savu likteni. Tas viss mums atklājas Bāla Sulama darbos mūsdienīgā izklāsta veidā.

Bāla Sulama galvenā grāmata – „Desmit Sefirot  Mācība”.  Tas  ir  sarežģīts  darbs, tam ir daudz skaidrojošu materiālu un rakstu.  Šis  Bāla  Sulama  darbs  pārtulkots krievu valodā un uzrakstīta grāmata. Tajā daudz sarežģītu grafiku, zīmējumu un tabulu, kas attēlo savstarpējo atkarību  starp  augstākajiem  spēkiem  un  to  iedarbību uz mūsu pasauli, kā arī gaismas (enerģijas) ienākšanas ceļus  mūsu  pasaulē.  Šādā  veidā kabala jau ir zinātne, mūsdienīga zinātne.

Miers visai pasaulei

Bāls Sulams, raksts „Miers pasaulē” (fragments)

Miers sabiedrībai un miers visai pasaulei: Nav jāpārstāj brīnīties, ka sajaucu kopā miera jēdzienus vienā sabiedrībā un mieru visā pasaulē, jo patiesībā esam jau sasnieguši tādu līmeni, ka visa pasaule tiek uzskatīta par vienu tautu, vienu sabiedrību, tas ir, katrs cilvēks pasaulē, tā rezultātā, ka nodrošina savu eksistenci uz visas cilvēces rēķina, ir spiests kalpot tai un rūpēties par visas pasaules labumu.

Augstāk mēs jau norādījām indivīda absolūto atkarību no savas sabiedrības, salīdzinot viņu ar mazu ritentiņu mašīnā. Indivīda dzīve un labklājība atkarīgi no tās pašas sabiedrības, un tādējādi sabiedriskais labums un personīgais labums ir viens un tas pats. Pamatoti arī pretējais. Un saskaņā ar to, tajā mērā, kādā cilvēks pakļauts rūpēm par personīgo labumu, viņš katrā ziņā kļūst pakļauts arī sabiedrībai.

Un kāds tad ir šīs sabiedrības loks? Tas nosacīts ar to telpu, no kuras indivīds saņem nepieciešamo. Tā, piemēram, senās vēstures periodā šī telpa tika noteikta ar vienas ģimenes loku. Citiem vārdiem, cilvēkam nebija nepieciešama kāda cita palīdzība, izņemot no ģimenes locekļiem un tad, protams, viņam nenācās būt atkarīgam ne no viena, izņemot savus ģimenes locekļus.

Vēlākā periodā, kad ģimenes apvienojās un apmetās nelielos ciematos un pilsētiņās, cilvēks kļuva atkarīgs no savas pilsētas. Turklāt vēlāk, kad pilsētas un ciemati apvienojās valstīs, cilvēka labklājību sāka nodrošināt visi valsts iedzīvotāji, un tādā veidā viņš kļuva atkarīgs no valsts iedzīvotājiem.

Tāpat arī mūsdienās katra cilvēka labklājību nodrošina visas pasaules valstis, un tajā pašā mērā cilvēks visādā ziņā ir atkarīgs no visas pasaules, līdzīgi ritentiņam mašīnā.

Saskaņā ar sacīto, nav iespējams iedomāties labas un laimīgas kārtības nodibināšanu vienā valstī mierīgā ceļā, iekams tas notiks katrā pasaules valstī un otrādi. Par cik mūsdienās valstis jau saistītas viena ar otru ar vitāli nepieciešamu vajadzību nodrošināšanu, kā iepriekš ģimenes locekļi, tad neklājas vairs runāt par taisnīgiem ceļiem, kas sola mieru vienā zemē vai vienai tautai un nodarboties ar tā meklējumiem. Tas jāmeklē visas pasaules labā. Jebkura cilvēka labestība un ļaunums pasaulē ir atkarīgi no ikviena indivīda labklājības pakāpes visā pasaulē un ar to tiek mērīts.

Un neskatoties uz to, ka praktiski tas ir zināms un zināmā mērā sajūtams, tomēr cilvēce vēl arvien to pienācīgi neapzinās. Kāpēc? Tāpēc, ka saskaņā ar attīstības procesiem, darbība dabā nāk pa priekšu parādības apzināšanai. Tikai īstenība visu pierādīs un virzīs cilvēci uz priekšu.

Avots krievu valodā

Dižas dvēseles divi iemiesojumi

Bāls Sulams ir dižens mūsdienu kabalists.

Ļoti grūti runāt par tik dižu cilvēku, tāpēc ka mēs nesaprotam, kas ir kabalists. Viņš dzīvo kopā ar mums un vienlaikus arī citā pasaulē. Viņš patiešām dzīvo divās pasaulēs.

Kabalistam nav juceklis. Viņš redz gan Augstāko pasauli, gan zemāko pasauli. Taču galvenais, kas viņu interesē, ir šo pasauļu mijiedarbība: kādā veidā no zemākās pasaules veikt labošanu Augstākajā pasaulē, lai šie labojumi ietekmētu zemāko pasauli un mūsu pasaule paceltos Augstākās pasaules līmenī. Tas ir katra kabalista uzdevums.

Kabalists vadās pēc vēlmes, kura viņam ir raksturīga kopīgā dvēseles sistēmā, kuru dēvē par „Ādamu”. Katram no mums ir atšķirīga sakne. To dēvē par „atskaites punktu” vai „punktu sirdī”. Un tāpēc katrs Augstāko pasauli atklāj pa savam.

Taču visi punkti sirdī šo sistēmu atklāj nosacīti vienādi. Tomēr visiem, kuri rakstīja pirms Bāla Sulama bija ļoti sarežģīti sniegt komentāru, piemēram, Zoar Grāmatai.

Taču pirms Zoar Grāmatas parādīšanās neviens nespēja uzrakstīt kaut ko tai līdzīgu, lai gan daži kabalisti zināja vairāk nekā rabīns Šimons. Taču viņi nespēja visu izklāstīt kā viņš.

Tas ir, kabalā eksistē ļoti daudz tādu nosacījumu: tu vari būt dižens, garīgi ģeniāls, taču neko nespēj aprakstīt, tevī nav šāda uzstādījuma.

Bālam Sulamam bija gan viens, gan otrs. Tas ir pārsteidzoši! Visas kabalas zinātnes vēstures gaitā praktiski nebija neviena ar šādām spējām.

Mozus bija visdižākais kabalists un tomēr viņa uzrakstītais Pentateihs izklāstīts tādā skatījumā, tādā valodā, ka katrs to traktē pa savam.

Taču to, ko uzrakstīja ARI savā darbā „Dzīvības koks” absolūti nav iespējas saprast, šeit ir nepieciešamas precīzas garīgās pasaules zināšanas un tikai tad kļūs skaidrs, par ko viņš runā. Šajā grāmatā ir izklāstīti fiziskie parametri, gluži kā fizikas grāmatā.

Tāpēc, kad ARI sāka apmācīt, tad vienīgais, kurš viņu novērtēja bija sava laika dižais kabalists Ramaks. Viņš sūtīja pie ARI visus pārējos mācekļus, uzsverot, ka tas ir kas jauns. Taču ne viņi, ne viņš pats, līdz savas dzīves noslēgumam tā arī ARI sistēmu nesaprata. Tāpēc, ka Ramaks attiecās pie iepriekšējām dvēselēm, kuras nonāca lejup mūsu pasaulē pirms ARI.

Tāpēc Bāls Sulams atklāti saka: „Viss, ko es esmu sasniedzis, es sasniedzu, pateicoties tam, ka manī iemiesojās ARI dvēsele”, proti, viņa nākamais pārdzimšanas riņķojums.

Šeit netiek domāti ķermeņi, jo to nav, gruži kā mūsu pasaules. Eksistē sašķeltas, izmētātas vēlmes milzīgā egoistiskā telpā. Šajā telpā kā rozīnītes tortē ir piestiprinātas tieksmes pēc apvienošanās, pēc saliedētības ar Radītāju. Taču mēs tās nejūtam, tāpēc ka atrodamies egoisma jūrā – mēs sēžam šajā masā un tāpēc savu egoismu nejūtam.

Katra „rozīnīte”, katrs punkts sirdī nepārtraukti piedzīvo dažāda veida izmaiņas.

Bāls Sulams ir šīs pašas ARI „rozīnītes” sekas, tās pašas ARI dvēseles, kura turpina savu darbu. To dēvē par „pārdzimšanas riņķojumu”. Proti, tā nav atsevišķa dvēsele, bet dvēsele, kura turpina savu darbu, tikai citos ārējos apstākļos, citā paaudzē.

Un, ko nozīmē paaudze? Šeit nav domāts ar mums uz mūsu planētas notiekošais. Kad daudzi punkti sirdī, dvēseles iedīgļi nepārtraukti mainās, pagaidām vēl atrodoties nepareizā savstarpējā savienojumā, viņiem šķiet, ka it kā sajūt mūsu pasauli.

Galvenais nepieciešams domāt nevis par šo pasauli, kura mums attēlojas piecos dzīvnieciskajos maņu orgānos, bet par to, kas notiek caur punktu sirdī.

Jautājums: Vai dvēselei pāriemiesojoties individualitāte saglabājas?

Atbilde: Dvēseles darbojas dažādos ārējos apstākļos. ARI nesa mūsu pasaulei „Dzīvības koku”. Nākamajā reizē atnāca tas pats ARI, kuru sāka dēvēt par Bālu Sulamu un kurš mūsu dzīvē ienesa „Desmit Sefirotu Mācību”.

Jautājums: Tas ir, Bāls Sulams ieņēma gluži to pašu vietu, ko ARI?

Atbilde: Daudz lielāku.

No nodarbības krievu valodā, 16.10.2017.

Kabalista ilgais ceļš

Rabašs stāstīja, ka viņa tēvs Bāls Sulams reiz aizbrauca pie sava skolotāja uz Pursavu, nelielu ciemu pie Varšavas. Gaidot skolotāju viņa kabinetā, Bāls Sulams piegāja pie plaukta ar grāmatām un īpaši neizvēloties paņēma vienu no grāmatām. Šī grāmata bija ARI „Dzīvības koks”.

Pēc tam viņš stāstīja: „Es to atvēru un izbrīnījos! Šajā grāmatā tika stāstīts par to, ko es visu dzīvi vēlējos zināt!” Tiklīdz Bāla Sulama skolotājs ienāca istabā un to ieraudzīja, viņš iesaucās: „Noliec vietā!” Taču Bāls Sulams jau paspēja iegaumēt, kas tā ir par grāmatu, nekavējoties to sameklēja un sāka mācīties.

Pēc vairākiem gadiem Bāls Sulams saprata, ka viņam tur vairs nav ko mācīties, ne no sava skolotāja, ne vispār Polijā.

Taču, kā sacīja Rabašs, Bāls Sulams nezināja, ka viņam būs nepieciešami vēl 20 gadi, lai uzsāktu savu garīgo ceļu. Rabašs toreiz samazināja, tie nav 20 gadi, bet vairāk.

Replika: Iztēlojieties, kā to ir dzirdēt iesācējiem!

Atbilde: Nepieciešams zināt patiesību. Tāpēc, ka mēs runājam par dvēseles pārveidošanu, par dvēseļu pārdzimšanas riņķojumu, par to, ka nonākam lejup mūsu pasaulē uz 70 – 80 gadiem, lai šajā laikā sevi pārveidotu un paceltos nākamā garīgā līmenī.

Tāpēc šeit nav ko slēpt. Gluži pretēji, tev tiek dota iespēja un to nepieciešams izmantot. Tu līdz savas dzīves noslēgumam neesi brīvs, tu šajā sistēmā iekļaujies. Kādēļ tu esi dzimis, kādēļ eksistē? Tikai tādēļ.

Kabalas zinātne par to vien vēsta. Nevajag mānīties, samazināt tās dižumu, tāpēc ka tā stāsta par cilvēka mērķi šajā pasaulē, šajā dzīvē. Un tam, kurš vēlas ar to nodarboties ir jāsaprot, uz ko viņš iziet. Citādāk atnākot uz kabalu un no tās taisa visādas mistikas. Lai gan šodien tam praktiski vairs nav vietas.

Bāls Sulams savu grāmatu lappusēs tieši un ļoti daudz par to raksta. „Desmit Sefirot Mācības priekšvārdā”, savās vēstulēs un rakstos viņš atklāti runā par to, par ko pirms viņa neviens nekad nerunāja.

Taču, kurš apgūst viņa grāmatas? Cilvēki, kuriem patiešām tas ir nepieciešams. Ja cilvēks ir atnācis pie mums mācīties, viņam ir jāsaprot, ka tā ir mūžīga saikne, viņam ir jāizpilda sava misija.

Saprotams, ka cilvēks var aiziet un līdz dzīves beigām nodarboties ar pasaulīgām lietām – ja izdosies. Taču kopumā no tā neaiziesi. Runa ir par sistēmu, kurā mums visiem negribot ir jāpiedalās.

Jautājums: Būtībā nav izslēgts, ka cilvēks var meklēt arī citu skolotāju?

Atbilde: Jā. Ja viņš patiešām meklē dzīves jēgu, tad viņam ir jāmeklē.

Jautājums: Taču kaut kādā brīdī viņam ir skaidri jāizlemj: „Šeit!” – jāieķeras ar zobiem un jāturas?

Atbilde: To nepieciešams izdarīt pēc iespējas ātrāk, lai patiešām ieķertos, citādāk žēl laika.

Jautājums: Kādā veidā cilvēks, atverot grāmatu un pēc vienas, divām rindām, saprot: „Viss! Šeit ir atbilde!”?

Atbilde: Pirms tam, kad es atradu savu skolotāju, es vairākus gadus lasīju tādus Bāla Sulama darbus kā „Desmit Sefirot Mācības priekšvārds” un „Ievads kabalas zinātnē”.

Taču, kad es atradu Rabašu un viņš mani nosēdināja blakus savam studentam Ilelam, kurš man sāka skaidrot „Ievadu kabalas zinātnē”, es biju pārsteigts.

Pirms tam man trūka vairāku vārdu skaidrojuma un tieši šie vārdi bija atslēga tam, lai saprastu visu tekstu. Ja tev tas ir, tad tu virzies tālāk, bet, ja nav, tad pārlec pāri un teksts tev šķiet virspusējs, parasts.

No nodarbības krievu valodā, 16.10.2017.

Avots krievu valodā