Posts

Melnie burti uz baltās gaismas fona

/0 Comments/in , /by

Jebkurai gaismai pasaulēs ir jābūt savai izplatījuma robežai, lai attēlotu gaismas darbību, ir jābūt gan tās pievilkšanai, gan arī ierobežojumam. Šiem diviem spēkiem ir jādarbojas vienlaicīgi.

Jebkuras sajūtas caur mūsu maņu orgāniem mēs tāpat saņemam ar ierobežojuma starpniecību, tāpēc ka objekta virsma vai skaņas, gaismas vilnis saduras ar mūsu uztveres orgānu, kas ierobežo tā izplatīšanos un tāpēc arī spēju sajust.

Baltais fons ir vienkāršs, bez jebkādām atšķirībām un tāpēc mēs šo gaismu neuztveram. Tas, ko esam spējīgi atšķirt, var tikt izpausts tikai ar ierobežojumu palīdzību attiecībā uz baltās gaismas izplatīšanos. Baltās gaismas ierobežojuma veidi un pakāpes tiek dēvēti par burtiem. Mēs redzam uz baltā fona melnas robežas un izzinām tikai šos melnos ierobežojumus.

Jebkurš burts (nav svarīgi no kādas valodas ņemts) sastāv no melnās krāsas, tas ir, vēl nelabotās daļas un baltā izplatījuma, uz kura tas ir uzrakstīts. Jebkurš burts izveidots starp melnā un baltā kontrastu.

Tādējādi mūsu apziņā tas pauž atšķirības pakāpi starp Radītāja un radījuma īpašībām. Radītāja īpašības ir absolūti baltas, mēs tās neuztveram; radījuma īpašības mēs graduējam atbilstoši tam, kā mēs sevi sajūtam attiecībā pret Viņu. Tieši absolūti baltā samērs ar zināmu melnā daļu pauž burtus un simbolus; tieši

šī korelācija arī pauž cilvēka sapratni. Tikai tādā veidā mēs spējam sevi sajust, mūsu savstarpējo saikni un atšķirību no apkartējās gaismas.

Mēs neesam spējīgi sajust stāvokļus, kuros ir tikai melnais (kad redzam tikai sevi) vai tikai baltais (kad redzam tikai Radītāju). Visas mūsu jūtas, jebkuras sajūtas ir veidotas uz kontrastiem. Tāpēc, balstoties uz alfabētu, kas eksistē jebkurā valodā, var aprakstīt jebkurus stāvokļus, augšupeju un nākšanu lejup.

Visu kabalu var pārrakstīt jebkurā valodā. Taču, sasniedzot Bezgalības pasauli, burti izzūd, jo burtu melnā īpašība – radījuma īpašība – kļūst identiska gaismai, tā neatšķiras no Radītāja īpašībām.

Rodas jautājums: ja vēlmes neizzūd, tad kā mēs varam runāt par burtu izzušanu? Burti izzūd, jo burts veidots, pamatojoties uz Radītāja un radījuma savstarpējo atšķirības sajūtu. Atšķirības izzūd, tāpēc izzūd arī burti. Būdami informācija par Radītāju, burti izzūd tad, kad informācija kļūst bezgalīga, absolūti pilnīga, kad to nav iespējams atspoguļot kāda ierobežojuma veidā – burtu veidā. Zināšanas kļūst tik apjomīgas, ka tās nav iespējams attēlot vai paskaidrot ar mūsu aprobežoto valodu, jo valoda veidota, balstoties uz ierobežojumiem.

Burti, simboli, valoda kalpo garīgo zināšanu nodošanai, izzināšanai. Katra alfabēta ikvienā burtā ir savs garīgais jēdziens, jo ar burtu palīdzību cilvēki nodod savas sajūtas.

Jebkuras sajūtas (ne tikai cilvēciskās, bet arī dzīvnieciskās) ir Radītāja neapzināta sajušana. Neviens to nesaprot, taču patiesībā, kad, piemēram, dzejnieks raksta dzeju, aprakstot savu mīlestību pret sievieti, bērniem, sauli, gaismu, aprakstot savus pārdzīvojumus, viņš pauž gaismas sajūtu, kas izraisa uz viņu ietekmi.

Terminoloģija un burtu nozīme

/0 Comments/in , /by

Jūs jau esat ieguvuši nelielu priekšstatu par „zaru valodu”, kuru izmanto kabalisti. Mēs zinām, ka Augstākā un mūsu pasaule, ir paralēlas viena otrai un viss, kas atrodas Augstākajā pasaulē, nonāk lejup mūsu pasaulē. Augstākajā pasaulē dzimst visi notikumi, kuri pēc tam nonāk lejup mūsu pasaulē, turklāt visi spēki, kas nonāk lejup, precīzi pārklāj savu objektu mūsu pasaulē. Nav neviena objekta, neviena spēka, nevienas parādības mūsu pasaulē, kas nebūtu Augstākās pasaules sekas.

Lūk, daži piemēri, kas attēlo, kā kabalā tiek definēti svarīgākie jēdzieni.

Gaisma – bauda, kas piepilda radījumu.

Vieta – vēlme saņemt, kas arī ir radījums, tā ir „vieta” visai baudai – gaismai tajā.

Kustība – katra īpašību atjaunošanās garīgajā tiek dēvēta par kustību, jo atdalās no iepriekšējā tēla, īpašības un saņem savu personīgo nosaukumu. Līdzīgi daļai, atdalītai no materiālā objekta, kura pavirzās un noiet no iepriekšējās vietas.

Nosaukums – skaidrojumi par to, kā gaismas, uz kurām šie nosaukumi norāda, var tapt izzinātas, tas ir, pakāpes nosaukums norāda uz dotās pakāpes izzināšanas ceļiem un veidiem.

Pentateihā tiek aprakstīti Augstākās pasaules garīgie procesi, kas darbojas ārpus laika un telpas. Lasot grāmatu, mums ir sarežģīti dažādos ģimenes vai vēsturiskos stāstos, kas tiek aprakstīti, saredzēt un sajust to, kas pēc kabalistu vārdiem tajos ir apslēpts.

Cilvēki meklē Pentateihā kodus, atrod visdažādākās sakarības. Pastāv miljons saikņu veidu starp jebkurām tā daļām, jo katra daļa ir saistīta ar visām pārējām. Saskaitīts burtu, vārdu, izteicienu, skaits. Pēdējā laikā ar datora palīdzību veikts milzīgs darbs iekšējās struktūras, burtu veidu un to sastāvdaļu izpētē. Rezultātā tas cilvēkam neko nespēj dot, jo viņš nezina, kas apslēpts aiz katra simbola, aiz katra punkta, aiz katra burta izliekuma, aiz katras kombinācijas, aiz noteikta vārdu pārvietojuma.

Sākotnēji Pentateihs tika uzrakstīts kā viens vienots, nepārtraukts vārds, taču pēc tam šo vienoto vārdu sadalīja atsevišķos vārdos un tos, savukārt – burtos, burti dalās elementos, rezultātā mēs nonākam pie burta analīzes: punkts un no tā izejošā līnija.

Melnais punkts uz baltā fona apzīmē gaismas avotu, proti, gaismu, kas nāk no punkta.

Ja šī gaisma nonāk lejup no augšienes uz leju, no Augstākā spēka, no Radītāja pie radījuma, tad tiek apzīmēta ar vertikālu līniju, taču ja tas ir spēks, kas attiecas uz visu Universu, tad tas tiek apzīmēts ar horizontālu līniju.

Principā tā ir visa informācija, kas nonāk pie mums no Radītāja: visiespējamākais līniju un punktu savienojums ir atkarīgs tikai no šiem diviem mums sūtītajiem signāliem un to savienojumiem:

  • personīgais signāls, sūtīts no Radītāja cilvēkam – vertikālā līnija;
  • vispārējais signāls no Radītāja cilvēcei – horizontālā līnija;
  • visdažādākie stāvokļi starp

Tādā veidā tie visi veido kodu, cilvēces un Radītāja savstarpējo korelāciju, turklāt katrā laika sprīdī tas var izskatīties dažādi, jo katru brīdi katras dvēseles stāvoklis izskatās citādi.

Cilvēks, lūkojoties Pentateihā, no šīm svītriņām un līnijām katrā to stāvoklī (ja viņš ir apmācīts to pareizi uztvert) redz savu pagātni, tagadni un nākotni. Taču, lai to redzētu, nav pietiekami tikai lasīt tekstu.

Pentateiha atslēga, ar kuras palīdzību to ir iespējams pareizi lasīt kā instrukciju, lai iekļūtu garīgajā pasaulē, ir „Zoar Grāmata”. Zoar – tulkojumā no aramiešu valodas nozīmē starojums. Šī grāmata komentē visas piecas Pentateiha daļas, skaidro to, kas mums jāsaprot zemtekstā.

„Zoar Grāmatā” tiek attēlotas visas gaismas un tilpnes (kli) īpašības un saiknes, no kabalas grāmatām mēs varam uzzināt, ko nozīmē katrs burta elements. Katrs burts atspoguļo kādu pabeigtu stāvokli. Pieņemsim, mans šodienas stāvoklis dotajā brīdī: esmu noguris, man rodas kaut kādas sajūtas, domas, kuras izpaužas kaut kādā veidā dzīvnieciskajā līmenī, esmu vesels vai saslimis, esmu pacilātā vai mazāk pacilātā garastāvoklī. Ja es to visu sevī izsekošu un vēlēšos aprakstīt, tad man būs iespējams to izpaust ar kādu noteiktu simbolu un šis simbols tad arī tiek dēvēts par burtu.