Ziņas

Kāpēc cilvēce nezina par radīšanas nodomu?

Replika: Ja cilvēks nav lasījis Rabašu, Bālu Sulamu, viņš nezina par radīšanas nodomu. Lai gan tas šķiet savādi, jo cilvēce tik ļoti ir attīstījusies, veikusi daudzus pētījumus, taču līdz tam nav nonākusi.

Atbilde: Tāpēc, ka cilvēciskais prāts tam nav gatavs. Cilvēki runā par to, ka daba ir vienota, savstarpēji saistīta, taču cilvēks nespēj tam adaptēties, jo pats tāds nav. Cilvēks nav integrāli saistīts ar dabu, sabiedrību un tāpēc nespēj to izdarīt. Cilvēkam ir neintegrālas smadzenes, neintegrāla jūtība, uztvere.

Cilvēkam ir raksturīga egoistiska uztvere, egoistiska saikne ar pārējo pasauli: paņem, norauj, sagrāb. Neesot integrāli saistīts ar pasauli, cilvēks ir atšķelts no pasaules, viņš atrodas pats sevī. Un tāpēc viņam ir ļoti grūti, saprast, just, sajust absolūti vienotu, integrālu dabu.

Taču kabala pakāpeniski mūsos sāk attīstīt integrālu realitātes uztveri. Vēl jo vairāk, kabala vēsta, ka tu redzi to realitāti, kuru pats radi. Šeit jau ir saikne ar mūsdienu psiholoģiju. Tu sāc sevi uztvert kā realitātes projektoru: tu radi pasauli, to zīmē.

Rezultātā iznāk, ka patiesībā realitātes nav, tā visa ir tevī. Tas nozīmē, ka tev kaut kādā viedā ir jāmaina sevi, lai to izpētītu. Tev rodas šī iespēja, tomēr tikai attīstot sevi, kļūstot integrāls. Taču pēc tam tu sāc sevi izmantot, lietot kā mašīnu, kā laboratoriju, tas ir, mainot savas īpašības, tu jūti kādā veidā mainās realitāte, kuru tu sajūti.

Tu to zīmē, radi, tu esi savas realitātes, savas dzīves Radītājs. Un tu redzi, ka visi cilvēki, dzīvnieki, augi un nedzīvā pasaule, iekļaujot visu kosmosu, ir tavu iekšējo īpašību projekcija: nedzīvās, augu, dzīvnieciskās un cilvēciskās sastāvdaļas – pirmais, otrais, trešais, ceturtais tava egoisma līmenis.

Tu redzi, kādā mērā šī pasaule ir izlabota, tas ir, vai tā integrāli mijiedarbojas ar citām daļām vai nē.

No nodarbības krievu valodā, 20.09.2018.

Avots: www.laitman.lv

Radīšanas programma: no Nolūka līdz realizācijai

1. stāvoklis. 5 tiešās gaismas izplatīšanās stadijas veido bezgalības pasauli, AVAJa, desmitnieku. Tālāk viss notiek tikai šajā sistēmā. Radītājs ir bezgalības gaisma, kurš piepilda Malhut. AVAJa sastāv no 10 apļiem, sefirot. Nolūks vai Radīšanas programma sastāv no AVAJa novešanas līdz līdzībai ar Radītāju.

2.stāvoklis. Tādēļ 10 apaļas sefirot iziet sašķeltību un katras vēlmes labošanu, no vieglākās uz smagāko līdzībā ar Radītāju.

Sistēma no „integrālas” pārvēršas „diferenciālā”, kur darbs notiek secīgi. Katra Malhut daļa veic savu garīgo darbu, labošanos, savienojoties ar citām daļām, lai atklātu Radītāju.

3. stāvoklis. Rezultātā visas daļas no jauna savienojas 10 apļos, taču pilnā (saliedētībā) līdzībā ar Radītāju. Visa sašķeltība, samazinājums, savienošanās ir nepieciešama, lai katra daļa atklātu savās individuālās īpašībās visu bezgalības gaismu, Radītāju.

1. stāvoklī to nav iespējams sasniegt, jo nav vēlmju integrālas savstarpējās iekļaušanās. Radījumam ir jāatklāj sava pretējība Radītājam – 2. stāvoklis, lai sasniegtu līdzību Viņam – 3. stāvoklis.

Labošanās notiek no desmitnieka organizēšanas un realizējot tajā AVAJa likumus. Sk. Rabaša rakstus par grupu. Radītājs šādā stāvoklī noved katru, kurā dvēsele ir nobriedusi labošanai.

No nodarbības par tēmu „Kabalas zinātnes izplatīšana”, 12.09.2018.

Avots: www.laitman.lv