Šimons bar Johajs
Pēc Otrā Tempļa nopostīšanas, pilnīgas izraidīšanas no garīgās pasaules un krituma mūsu pasaulē, nāk klajā „Zoar Grāmata” – kabalistiskais avots, kas uzrakstīts īpašā valodā.
Interesanta ir šīs grāmatas radīšanas vēsture: mūsu ēras otrajā gadsimtā šo darbu sarakstīja viedais rabīns Šimons bar Johajs. Viņš to radīja kopā ar saviem skolniekiem, atrodoties alā. Kopā bija desmit mācekļi, atbilstoši desmit augstākajiem pamatspēkiem, kas dēvēti par „desmit sefirot”. Viņi uzrakstīja šo grāmatu un noslēpa, jo tai bija jāatklājas tikai pēc 2000 gadiem, tas ir, mūsdienās.
Tīras nejaušības dēļ grāmata tika atklāta iepriekš, atsevišķu lapu veidā nonākot pie XIII gadsimta spāņu kabalista Mozus de Leona24. No šiem fragmentiem arī tika sakopota mums šodien pazīstamā „Zoar Grāmata”.
Nonākušais līdz mūsdienām „Zoar Grāmatas” variants ietver sevī Piecu Mozus grāmatu tikai atsevišķu nodaļu kabalistiskos komentārus. Tajā veidā, kādā to uzrakstīja rabīns Šimons, grāmata sevī ietvēra komentārus visiem Praviešu tekstiem un visiem Svētajiem Rakstiem, tas ir, darbs bija divdesmitreiz apjomīgāks. Par to savā grāmatā „Gudrības augļi” stāsta Bāls Sulams.
„Zoar Grāmata” no cilvēces tika slēpta kopš mūsu ēras otrā gadsimta, kad to radīja rabīns Šimons, līdz XIII gadsimtam, kad tā nokļuva spāņu kabalista Mozus de Leona rokās.
Tas bija ļoti bagāts cilvēks, viņš nopirka grāmatu un glabāja to pie sevis, pēc viņa nāves atraitne grāmatu pārdeva. Viņa nezināja šī darba patieso vērtību. Grāmatu iegādājās izdevējs, viņš atzina to par pietiekami interesantu, lai publicētu. Acīmredzot, tajos laikos, tāpat kā arī mūsdienās, bija pieprasījums pēc mistiskiem darbiem. Izdevējs sāka to pavairot, un tādā veidā „Zoar Grāmata” atklājās.
Mozus de Leons bija izcils kabalists un zināja, ka „Zoar Grāmatu” nedrīkst atklāt, taču pēc viņa nāves grāmata nenonāca kabalas rokās. Tā aizsākās tās ceļojums pasaulē. Pamatojoties uz šo darbu, uzauga vairākas teksta pētnieku paaudzes: arābu, kristiešu, jūdu. „Zoar Grāmata” deva lielu grūdienu visas cilvēces attīstībai.
Kāpēc „Zoar Grāmata” tika slēpta? Tāpēc, ka divu tūkstošu gadu garumā cilvēce atradās pakāpeniskā iekšējās attīstības stāvoklī. Mēs zinām, cik lēni evolucionē sabiedriskās formācijas: beidza pastāvēt Antīkā pasaule un veidojās Viduslaiku sabiedrība, pēc tam, kad Viduslaiki sevi izsmēla, sākās Apgaismības laikmets un pakāpeniski, soli pa solim sāka attīstīties mūsdienu sabiedrība. Tas viss prasīja milzīgu laika posmu un, egoismam pastāvīgi progresējot, cilvēce nedrīkstēja attīstības periodā maldīties pa Augstākajām sfērām, kuras jebkurā gadījumā tā nebija spējīga apzināties, sev pielāgot un pareizi izmantot.
„Zoar Grāmata” ietvēra absolūti visu kabalas gudrību ļoti augstā līmenī. Tā tika uzrakstīta pirms iziešanas no garīgās izzināšanas stāvokļa, nonākot garīgajā trimdā, lai 2000 gadu garumā „nogulētu” kopā ar cilvēci pilnīgā atrautībā no garīgās izzināšanas, no Augstākās pasaules sajūtas, lai, kā pareģo pati grāmata, no 1995. gada atklātos cilvēkiem.
Nākamais kabalas attīstības posms – apslēptais. Tas ir Antīkās pasaules laiks, pārejas periods uz viduslaikiem. Cilvēce snauž, taču tās egoisms pastāvīgi progresē.